ceturtdiena, 2011. gada 17. novembris

» Latvijas valstiskuma pamati jānosaka kā negrozāmi!

Nacionālā apvienība Visu Latvijai! – TB/LNNK šodien Saeimā prezentēja likumprojektu par grozījumiem Satversmes 77. pantā. Likumprojekts paredz noteikt Satversmes 1., 2., 3., un 4. pantu, kuri nosaka Latvijas valstiskuma pamatelementus, kā arī pašu 77. pantu, kā negrozāmus. Vienlaikus attiecībā uz Satversmes 6. pantu, kas nosaka vēlēšanu sistēmu, tiktu saglabāta līdzšinējā grozīšanas kārtība – grozījumu apstiprināšana tautas nobalsošanā. Tas ļautu turpināt diskusiju par iespējamu vēlēšanu sistēmas maiņu.

Piedāvātā Satversmes 77. panta redakcija:

„77. Satversmes pirmais, otrais, trešais, ceturtais un septiņdesmit septītais pants nav grozāmi.
Ja Saeima grozījusi Satversmes sesto pantu, tad šāds pārgrozījums, lai tas iegūtu likuma spēku, ir apstiprināms tautas nobalsošanā.”

otrdiena, 2011. gada 4. oktobris

» Portālā Draugiem.lv tiek veikta politiskā cenzūra ZRP interesēs

Vakar portāla Draugiem.lv administrācija bez iemesla un paskaidrojumiem dzēsa no portāla kustības „NĒ! Saskaņas centram valdībā” lapu, kura īsā laikā bija pulcējusi vairāk nekā 2000 cilvēku, kuri iestājas pret Saskaņas centra dalību valdībā. Uzskatām to par klaju pilsoniskās aktivitātes ierobežošanu, atsevišķiem portāla administratoriem cenzējot politiskās nostādnes, kas pretējas to personīgajām.

Jāsaka, ka šī rīcība nav pārsteigums – vēl jūnijā Draugiem.lv radošais direktors Guntars Meluškāns aktīvi iesaistījās topošās Zatlera Reformu partijas reklamēšanā, pretēji sociālo tīklu darbības principiem izmantojot savus administratīvos resursus viena konkrēta politiskā spēka popularizēšanai. Maijā no Draugiem.lv tika dzēsta lapa, kas popularizēja parakstīšanos par latviešu valodu skolās, bet martā Meluškāns no Draugiem.lv dzēsa lietotāju izplatīto LTV videosižetu, kurā bija redzama jauniete, kas sit un apspļauda sirmgalvi 16. martā pie Brīvības pieminekļa.

sestdiena, 2011. gada 1. oktobris

» Nepaklausīgais nacionālists Iesalnieks

Nacionālās apvienības politiķis Jānis Iesalnieks popularitāti ieguvis ar saviem bieži neviennozīmīgi vērtētajiem izteikumiem. Turklāt brīžiem šķiet, ka politiskie pretinieki to tikai gaida, lai Iesalnieks atkal pateiktu kādu neapdomīgu frāzi, un ieraksts sociālajā portālā Twitter, kurā viņš daļu Saskaņas centra vēlētāju nodēvējis par kolonistiem, varētu pat maksāt vislatviešiem vietu nākamajā valdībā. Tāpat skandālus izraisīja viņa agrāk teiktais par to, ka nesenās masu slepkavībās Norvēģijā vainojams multikulturālisms, un izteikums par inteliģento antisemītismu.

Dekolonizāciju nepiedāvā

Ar Iesalnieku tiekamies Saeimā, partijas frakcijas telpās. Viņš ir pieklājīgs, ieturēts un droši vien sevišķi neuzticas žurnālistiem, tostarp arī man. Sarunas laikā Iesalnieks bieži uzsāk garus monologus, kuros detalizēti skaidro savu viedokli un uzsver, ka nereti tiek pārprasts, jo patiesībā tik skarbi, kā iznācis, nemaz nav gribējis teikt.

«Nedomāju, ka mani izteikumi atstājuši kādu iespaidu uz mūsu būšanu valdībā. Tas būtu sīki un smieklīgi, ja viena partijas ierindas biedra tviterī izteikts viedoklis var uz šo procesu atstāt jelkādu iespaidu. Esmu jurists un vairāk domāju juridiskās kategorijās. Nav noslēpums, ka atbilstoši 1949.gada Ženēvas konvencijai šie cilvēki Latvijā ieradās nelikumīgi, kā okupācijas varas iepludināti civiliedzīvotāji. Te var saskatīt tipiskas kolonijas pazīmes, kad ir metropole, kas iepludina savās kolonijās civiliedzīvotājus, kas atbilstoši šai konvencijai ir nelikumīgi. Līdz ar to tas bija tāds tīri juridisks skatījums. Varbūt no politiskā viedokļa tieši šobrīd nav pareizi tā teikt, taču nekad neesmu bijis politkorekts salonu politiķis. Drīzāk esmu cilvēks no tautas, kas runā, kā domā,» saka Iesalnieks.

piektdiena, 2011. gada 30. septembris

» Ikviens ir mūsējais, kas atbalsta Latviju kā nacionālu, neatkarīgu valsti

"Latvijas Avīzē" viesojās VL-TB/LNNK Saeimas frakcijas konsultants Jānis Iesalnieks. Ar viņu sarunājās Voldemārs Krustiņš un Egils Līcītis. 


V. Krustiņš: – Esat kļuvis pazīstams kā saucamo "neapdomīgo" izteicienu autors, bet mūsu lasītāji jautā: kas īsti ir šis jauneklis Iesalnieks?

J. Iesalnieks: – Strādāju kā NA Saeimas frakcijas konsultants. Esmu beidzis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti. Līdz maģistra grādam nedaudz pietrūka – nepabeidzu maģistra darbu, tā rakstīšanu pārtraucu pēc otrā bērna piedzimšanas ģimenē, ekonomiskās krīzes dēļ radās nepieciešamība strādāt krietni vairāk.

– Beidzamoreiz, kad jūs izsludināja par radikāli, tūlīt pēc vēlēšanām uzdevāt publisku jautājumu: vai jāņem vērā, kā jūs teicāt, kolonistu balsis? Nupat "NRA" intervijā prof. Feldmanis runā, ka Ženēvas konvencija nosaka, ka okupētājvalsts nedrīkst ieplūdināt okupētajā teritorijā savus iedzīvotājus. Vēsturnieks norāda, ka nav īpaši jāšausminās, kad lieto terminus, kādus pieņēmusi ANO.

– Tā ir, un es to zinu, jo augstskolā specializējos konstitucionālajās tiesībās. Mans izteikums tā arī jāvērtē, ka šo iebraucēju izcelsme ir saistīta ar nelikumīgu kolonizāciju. Apzināti nelietoju terminu "okupanti", kas būtu lietojams attiecībā uz okupācijas varas militārpersonām, taču ieplūdinātie cilvēki juridiski visprecīzāk atbilst kolonistu definīcijai. Latvija padomju laikos būtībā pastāvēja kā Krievijas impērijas kolonija, un no metropoles tika sūtītas civilpersonas, lai kolonizētu šo zemi.

piektdiena, 2011. gada 12. augusts

» Nacionālā apvienība aicina partijas paust skaidru nostāju jautājumā par valdības veidošanu ar Saskaņas centru

Vairākas no partijām un apvienībām, kuras visticamāk būs pārstāvētas 11. Saeimā, ir paudušas nostāju, ka pieļauj iespēju piedalīties valdības veidošanā kopā ar Saskaņas centru, ja vien Saskaņas centrs publiski atzīs Latvijas okupācijas faktu un Latvijas Republikas tiesisko pēctecību.

Atbildot uz Zatlera Reformu partijas izvirzītajiem principiem sadarbībai ar Saskaņas centru, šā gada 9. augustā Saskaņas centra Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins apvienības vārdā paziņoja, ka "Izņemot savus vēlētājus, nevienam citam neko negrasāmies pierādīt. Tādēļ nekādus ultimātus mēs nepieņemsim. (..) joprojām pastāvēsim par trīs gadu moratoriju šajā diskusijā.” [1]

trešdiena, 2011. gada 27. jūlijs

» Paziņojums: Kopējam dod priekšroku pār individuālo!

Plašas diskusijas izraisījis mans ieraksts mikroblogošanas vietnē Twitter, kurā norādīju uz tiem cēloņiem, kas, manuprāt, kalpoja par labvēlīgu augsni šaušalīgajai traģēdijai Norvēģijā. Lai arī dažādi eksperti gan Norvēģijā, gan Eiropā un citur šobrīd izsaka līdzīgus secinājumus, proti, ka traģēdiju cita starpā veicināja arī kļūdainā multikulturālisma politika, es apzinos, ka no manis nebija pareizi meklēt traģēdijas cēloņus tik ātri pēc pašas traģēdijas. Nacionālās apvienības politiskie konkurenti to nekavējās izmantot, demagoģiski sagrozot manis teikto, kā rezultātā ir nodarīts kaitējums partijas tēlam. Tā bija mana kļūda.

pirmdiena, 2011. gada 25. jūlijs

» Arī eksperti Eiropā Norvēģijas traģēdiju skaidro kā multikulturālisma politikas sekas

Lūk, arī eksperti Eiropā runā par to pašu, ko vakar centos pateikt es:
"Multiculturalism policy may have backfired causing carnage"



svētdiena, 2011. gada 24. jūlijs

» „Oslo šāvējam” nevar būt attaisnojuma

Ar nodomu vai bez, bet medijos ir parādījusies klaji sagrozīta informācija par maniem komentāriem Norvēģijas traģēdijas sakarā. Nekad un nevienu brīdi neesmu attaisnojis Oslo masu slepkavu, vienīgi aicinājis aizdomāties par šī notikuma cēloņiem, lai no traģiskajiem notikumiem gūtu mācību un pasargātos nākotnē.

Oslo slepkava ir slims cilvēks, kurš ar savu nežēlību un necilvēcību ir sodījis arī pats sevi. Tas, ko aicināju apzināties savā twitter ierakstā (lasīt te), ka teroristi bieži rodas sociālu netaisnību rezultātā. Tā ir augsne, kas veicina šādu nelaimju iespējamību. Protams, arī nacionālo identitāti iznīcinoša rakstura multikulturālisms, var būt kā viens no šādu sociālu netaisnību piemēriem.

piektdiena, 2011. gada 15. jūlijs

» Nacionālajai apvienībai izdodas izcīnīt vairākas uzvaras Saeimā

Vakardienas Saeimas sēdē Nacionālajai apvienībai izdevās izcīnīt vairākas latviešiem būtiskas uzvaras:

- Saeima arī 3. (galīgajā) lasījumā noraidīja SC un ZZS ierosinājumu ļaut augstāko izglītību valsts finansētajās augstskolās iegūt arī krievu valodā. Šādu grozījumu pieņemšana būtu bīstams precedents divvalodības nostiprināšanai Latvijā. Jāatgādina, ka 2. lasījumā šo ierosinājumu izdevās noraidīt tikai pēc "Visu Latvijai!" rosinātas pārbalsošanas.

- Saeima 2. lasījumā pieņēma "Visu Latvijai!" iesniegtos grozījumus Darba likumā, lai turpmāk darba devēji darbiniekiem nevarētu nepamatoti pieprasīt krievu valodas prasmi. Jānorāda, ka tā ir liela problēma daudziem latviešu jauniešiem, kas skolā krievu valodu nav apguvuši, tās vietā apgūstot kādu citu svešvalodu. Jācer, ka grozījumi tiks pieņemti arī galīgajā lasījumā un norma varēs kalpot par instrumentu latviešu jauniešiem cīņā pret lingvistisko diskrimināciju darba tirgū.

piektdiena, 2011. gada 8. jūlijs

» Visu Latvijai! biedri sašutuši par viņu iekļaušanu Zatlera atbalstītāju mājaslapā

Partijas "Visu Latvijai!" biedru un atbalstītāju vārdus bez saskaņojuma izmanto Valda Zatlera atbalstam un jaunas partijas popularizēšanai.

Demokrātijas apstākļos katrs politiķis un politiskā organizācija ir tiesīga pulcēt savus atbalstītājus un piedalīties politikas procesā, savukārt, katra pilsoņa tiesības ir brīvi izvēlēties, kuru politisko spēku atbalstīt un aicināt to darīt citus. Diemžēl interneta lapā www.reformupartija.lv, kurā pausts atbalsts Valdim Zatleram jaunas partijas kontekstā, minēti neskaitāmu jauniešu vārdi un uzvārdi, kuri nekad nav pauduši atbalstu Valda Zatlera partijai.

ceturtdiena, 2011. gada 16. jūnijs

» 16. jūnijā Saeima pieņem virkni svarīgu lēmumu

Šodien Saeima pieņēma lēmumus par virkni Nacionālās apvienības iesniegto likumprojektu:

- Beidzot (pēc vairākkārtējiem noraidījumiem) Saeima nodeva komisijām Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK rosinātos grozījumus Darba likumā, lai pārtrauktu latviešu jauniešu diskrimināciju darba tirgū, nepamatoti pieprasot obligātas krievu valodas zināšanas;

- Beidzot (tāpat pēc vairākkārtējiem noraidījumiem) Saeima nodeva komisijām Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK rosinātos grozījumus Imigrācijas likumā, lai pārtrauktu Latvijas pastāvīgās uzturēšanās atļauju tirgošanu Krievijas nekustamo īpašumu spekulantiem.

piektdiena, 2011. gada 20. maijs

» Vai valdība gatavojas Latvijā uzņemt migrantus no Ziemeļāfrikas?

Pēdējo nedēļu laikā no vairākām augstām valsts amatpersonām, tajā skaitā Latvijas ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska, ir izskanējuši apgalvojumi, ka, saistībā ar situācijas saasināšanos Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos, Latvijai būs jāizvērtē iespējas uzņemt daļu no bēgļiem, kuri lielā skaitā ierodas vai vēl tikai ieradīsies Eiropas Savienībā.

Ņemot vērā iepriekš minēto un izmantojot Saeimas kārtības ruļļa 119. pantā noteiktās tiesības, Nacionālās apvienības Visu Latvijai! – TB/LNNK Saeimas frakcija ir uzdevusi ārlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim šādus jautājumus:

ceturtdiena, 2011. gada 5. maijs

» Nacionālā apvienība lūdz izvērtēt Urbanoviča izteikumus par atbalstu divvalodībai

Jānis Urbanovičs
Nacionālās apvienības Visu Latvijai! – TB/LNNK frakcija ir vērsusies Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā ar lūgumu izvērtēt, vai ar izteikumiem par atbalstu krievu valodas noteikšanai par otru valsts valodu 10. Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs (Saskaņas centrs) nav pārkāpis Satversmē noteikto Saeimas deputāta zvērestu, kas pieprasa stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu.

Atbilstoši Satversmes 18.pantam, visi Saeimas deputāti stājoties amatā Saeimas sēdē dod šādu svinīgu solījumu: "Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus." Saeimas deputātu ētikas kodeksa 4. punktā ir noteikts, ka „Deputāts godprātīgi ievēro Saeimas deputāta svinīgajā solījumā pausto apņemšanos.”

otrdiena, 2011. gada 12. aprīlis

» Nacionālā apvienība rosina noteikt stingrākas prasības azartspēlēm

Nacionālās apvienības Visu Latvijai! – TB/LNNK frakcija Saeimā ir iesniegusi virkni priekšlikumu grozījumiem Azartspēļu un izložu likumā un likumā „Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”, kas vērsti uz stingrāku prasību noteikšanu azartspēļu organizēšanas vietām, kā arī papildus līdzekļu gūšanu valsts budžetā no šīs nozares, lai budžeta konsolidācijas vārdā valdībai nebūtu jāsper citi, tautsaimniecībai un sabiedrībai daudz kaitīgāki soļi.

Ir dīvaini, ka azartspēļu nozare, kas nebūt nav tā pozitīvāk vērtējamā tautsaimniecības nozare, šajā krīzes laikā tiek īpaši saudzēta, atšķirībā no citām nozarēm, kurās dažādu nodokļu un nodevu pieaugums nu jau ir ikdienišķa parādība. Mūsuprāt tieši šeit būtu meklējama vismaz daļa summas, kuru valdība plāno ietaupīt vai iegūt papildus.

pirmdiena, 2011. gada 4. aprīlis

» Nacionālā apvienība iesniedz grozījumus Satversmē, kas dotu tautai tiesības vēlēt Valsts prezidentu ar plašākām pilnvarām

Nacionālās apvienības Visu Latvijai! – TB/LNNK frakcija Saeimā ir iesniegusi Satversmes grozījumu projektu, kas dotu tautai tiesības vēlēt Valsts prezidentu ar plašākām pilnvarām. Ieceres mērķis ir panākt tādus grozījumus valsts pamatlikumā, kas nodrošinātu efektīvāku un atbildīgāku valsts pārvaldi, kur Saeimu var līdzsvarot tautas pilnvarota uzticības persona – Prezidents.

Šādu ceļu izvēlējušās daudzas Eiropas valstis, piemēram, Lietuva, Austrija, Francija, Īrija, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija. Pat Igaunijā, kur Prezidentu ievēl parlaments, tam ir būtiski plašākas pilnvaras un atbildība nekā Latvijas Prezidentam. Mūsuprāt, piedāvātās izmaiņas ļautu pārvarēt Latvijai konstitucionālo krīzi, kas saistās ar tautas uzticības zudumu valsts pārvaldes institūcijām. Grozījumu projekts paredz iespēju stabilizēt varu, padarot to par efektīvu tautvaldības instrumentu.

otrdiena, 2011. gada 22. marts

» Visu Latvijai! aicina iedzīvotājus piedalīties 24. marta protesta akcijā pret netaisnīgajiem Latvenergo tarifiem

Ir paredzēts, ka no 2011. gada 1. aprīļa mājsaimniecībām stāsies spēkā jauns Latvenergo elektroenerģijas tarifs, kas par patērēto elektroenerģiju virs 1200 kWh gadā (100 kWh mēnesī) paredz būtiski augstāku tarifu. Ir skaidrs, ka šāds tarifu plāns visvairāk skars ģimenes ar bērniem vai kurās kopā dzīvo vairākas paaudzes, lauku mājsaimniecības un mājsaimniecības, kuras izvēlējušās videi draudzīgāku (bet elektroenerģiju patērējošu) apkures veidu. Šīm mājsaimniecībām praksē nav iespējams iekļauties 100 kWh elektroenerģijas patēriņā mēnesī.

Šāds tarifu plāns ir ne vien ekonomiski neloģisks (vairāk maksā tas, kas vairāk patērē), bet arī netaisnīgs pret ģimenēm ar bērniem un ilgtermiņā negatīvi ietekmēs jau tā traģisko Latvijas demogrāfisko situāciju. Sabiedrībai kārtējo reizi tiek dots signāls – ģimenes ar bērniem mums nav vajadzīgas. No valstij piederoša uzņēmuma šāda attieksme nebūtu pieļaujama, taču, kas vēl ciniskāk – šo netaisnīgo elektroenerģijas tarifu nu jau ir apstiprinājusi arī institūcija, kurai it kā vajadzētu rūpēties par sabiedrības interesēm – nesen valdošās koalīcijas ievēlētā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

ceturtdiena, 2011. gada 17. marts

» Nav pieņemami, ka Ārlietu ministrija paslepus izplata melīgu informāciju par 16. martu

2011. gada 16. marta laikrakstā „Latvijas Avīze” ir publicēti fragmenti no kāda Ārlietu ministrijas „dienesta vajadzībām” izplatīta dokumenta par 16. martu. Dokuments adresēts visu ministriju valsts sekretāriem, Valsts prezidenta kancelejas vadītājam, Ministru prezidenta biroja vadītājai un Saeimas priekšsēdētājas ārlietu padomniekam un tajā Ārlietu ministrija dod amatpersonām padomus, kā publiskajā telpā runāt par leģionāru atceres dienas pasākumiem.

Minētajā dokumentā atrodama arī acīmredzami melīga informācija, kura ir viegli pārbaudāma. Proti, dokumentā apgalvots, ka "bijušo karavīru organizācijas bojāgājušos cīņu biedrus piemin privāti, pulcējoties baznīcā un kapsētā" un "leģionāru organizācijas nav iesniegušas pieteikumus akciju rīkošanai 16. martā". Kā zināms jau vairākus gadus pēc kārtas, arī šogad, 16. marta gājienu no Doma baznīcas līdz Brīvības piemineklim ir pieteikusi un organizē "Daugavas Vanagi Latvijā", kas ir viena no divām lielākajām bijušo leģionāru organizācijām. Pasākumos vienmēr piedalās arī otra lielā leģionāru organizācija – Latvijas Nacionālo karavīru biedrība.

ceturtdiena, 2011. gada 10. marts

» Nacionālā apvienība pauž neizpratni par Valda Dombrovska attieksmi pret leģionāriem un 16. martu

1998. gada 29. oktobrī Saeima pieņēma deklarāciju „Par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā”, kurā Saeima Latvijas valdībai noteica pienākumu 1) prasīt no okupētājvalstīm un to tiesību pārņēmējām valstīm, lai tās saskaņā ar starptautisko tiesību normām samaksātu Latvijas pilsoņiem, to ģimenes locekļiem un mantiniekiem kompensācijas par zaudējumiem, kas viņiem radušies sakarā ar prettiesisku mobilizāciju okupētājvalstu armijās; 2) rūpēties par latviešu karavīru goda un cieņas aizskārumu novēršanu Latvijā un ārzemēs.

Tuvojoties 16. martam – Latviešu leģionāru atceres dienai – Ministru prezidents Valdis Dombrovskis intervijā 2011. gada 8. marta laikrakstā „Latvijas Avīze” apgalvoja, ka „16. marts jau sen no piemiņas dienas ir pārvērties par datumu, kad dažādu veidu ekstrēmisti cenšas izpausties un savstarpēji konfrontēties. (..) Es personīgi nedomāju, ka 16. martam būtu jābūt kādai atzīmējamai dienai ar īpašu nozīmi.” Ar līdzīgiem izteikumiem Valdis Dombrovskis ir nācis klajā arī vairākās intervijās TV.

ceturtdiena, 2011. gada 24. februāris

» Saeima noraida priekšlikumu 16. martu noteikt kā oficiāli atzīmējamu dienu

Šodien Saeimas vairākums noraidīja Nacionālās apvienības Visu Latvijai! – TB/LNNK frakcijas priekšlikumu turpmāk 16. martu noteikt kā oficiāli atzīmējamu latviešu nacionālo karavīru dienu. Pret latviešu leģionāru godināšanu nobalsoja visi klātesošie Saskaņas centra un Par labu Latviju deputāti, kā arī gandrīz visi klātesošie Zaļo un zemnieku savienības (izņemot Ingmāru Līdaku un Gunti Rozīti) un Vienotības (izņemot Kārli Šadurski un Aivaru Volfu) deputāti, ieskaitot tos, kas sevi dēvē par Latvijas patriotiem un mēdz braukāt apkārt pa leģionāru pasākumiem, uzstājoties ar kaismīgām runām par Tēvzemes mīlestību un patriotismu.

Atgādinām, ka jau kopš 1952. gada trimdas latviešu organizācija „Daugavas Vanagi” atzīmē 16. martu kā latviešu leģionāru atceres dienu. Šis datums tika izvēlēts tāpēc, ka 1944. gadā no 16. līdz 19. martam, kad fronte bija pietuvojusies bīstami tuvu Latvijas Austrumu robežai, norisinājās smagas kaujas Veļikajas upes krastā par augstieni "93,4". Tā bija pirmā un vienīgā kauja visā 2. pasaules kara laikā, kad abas Latviešu leģiona divīzijas – 15. un 19. – cīnījās plecu pie pleca. Latvijā pirmo reizi 16. martu kā latviešu leģionāru atceres dienu atzīmēja 1990. gadā.

pirmdiena, 2011. gada 7. februāris

» Nacionālā apvienība rosina atjaunot darbu pie okupācijas seku novērtēšanas

Izmantojot Saeimas kārtības ruļļa 119. pantā noteiktās tiesības, Nacionālās apvienības Visu Latvijai! – TB/LNNK Saeimas frakcija ir uzdevusi Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim deputātu jautājumu, kas saistīts ar komisijas, kura strādāja pie PSRS okupācijas seku novērtēšanas, iespējamo darbības atjaunošanu. Minētā komisija tika izveidota 2005. gadā, bet 2009. gadā, kad komisijas darbs jau tuvojās noslēgumam, ekonomiskās krīzes dēļ tās darbība tika apturēta. Kopš tā laika PSRS okupācijas radīto zaudējumu apkopošanu un aprēķināšanu turpina uz komisijas locekļu bāzes izveidotā sabiedriskā organizācija „Latvijas okupācijas izpētes biedrība” par privāti saziedotiem līdzekļiem.

Atgādinām, ka 2005. gada 12. maijā Saeima pieņēma deklarāciju „Par Latvijā īstenotā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības totalitārā komunistiskā okupācijas režīma nosodījumu”, kurā cita starpā Saeima Ministru kabinetam uzdeva šādus uzdevumus:

trešdiena, 2011. gada 26. janvāris

» Nacionālā apvienība ierosina noteikt prasību masu medijiem atklāt to patiesos īpašniekus

Nacionālās apvienības Visu Latvijai! – TB/LNNK frakcija Saeimā iesniegusi likumprojektu grozījumiem likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”, saskaņā ar kuriem masu mediju dibinātājiem tiktu noteikts pienākums reģistrācijas brīdī, bet jau reģistrētajiem masu medijiem – līdz 2011. gada 1. jūlijam, atklāt to īpašniekus – patiesā labuma guvējus. Turklāt masu mediju dibinātājiem tiktu arī noteikts pienākums ziņot Uzņēmumu reģistram par visām izmaiņām to īpašnieku sastāvā.

Likumprojekts izstrādāts pēc Latvijas Žurnālistu asociācijas ierosinājuma normatīvajos aktos noteikt prasību masu medijiem atklāt to patiesos īpašniekus līdz konkrētām fiziskām personām, lai Latvijas mediju vidi padarītu caurspīdīgāku un mazāk ietekmējamu.

piektdiena, 2011. gada 21. janvāris

» Nacionālā apvienība ierosina pieļaut dubultpilsonību ārzemju latviešiem

Lai sekmētu valsts saikni ar cilvēkiem, kas okupācijas režīma terora dēļ bijuši spiesti pamest Latviju, un viņu tiešajiem pēcnācējiem, kā arī, lai saglabātu saikni ar Latvijas pilsoņiem, kas pēc neatkarības atjaunošanas izbrauc uz pastāvīgu dzīvi citās valstīs, Nacionālās apvienības Visu Latvijai! – TB/LNNK frakcija Saeimā iesniegusi likumprojektu grozījumiem Pilsonības likumā, kas Latvijas pilsoņiem pieļautu dubulto pilsonību.

Likumprojekta pieņemšanas gadījumā dubultpilsonība būtu iespējama, ja persona ir Šveices, Austrālijas, Brazīlijas, kādas ES vai NATO dalībvalsts pilsonis (pavalstnieks) un grib atjaunot savu Latvijas pilsonību vai arī, ja Latvijas pilsonis vēlas iegūt kādas no minēto valstu pilsonībām (pavalstniecībām), vienlaikus saglabājot savu Latvijas pilsonību. Citās valstīs dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem un to pēcnācējiem, kuri okupācijas laikā bijuši spiesti atstāt Latviju kā bēgļi vai tikuši deportēti un ir naturalizējušies ārvalstīs, būtu iespējams reģistrēties par Latvijas pilsoņiem, bet tikai atsakoties no ārvalsts pilsonības, t.i. – neveidojot dubultpilsonību.