sestdiena, 2011. gada 1. oktobris

» Nepaklausīgais nacionālists Iesalnieks

Nacionālās apvienības politiķis Jānis Iesalnieks popularitāti ieguvis ar saviem bieži neviennozīmīgi vērtētajiem izteikumiem. Turklāt brīžiem šķiet, ka politiskie pretinieki to tikai gaida, lai Iesalnieks atkal pateiktu kādu neapdomīgu frāzi, un ieraksts sociālajā portālā Twitter, kurā viņš daļu Saskaņas centra vēlētāju nodēvējis par kolonistiem, varētu pat maksāt vislatviešiem vietu nākamajā valdībā. Tāpat skandālus izraisīja viņa agrāk teiktais par to, ka nesenās masu slepkavībās Norvēģijā vainojams multikulturālisms, un izteikums par inteliģento antisemītismu.

Dekolonizāciju nepiedāvā

Ar Iesalnieku tiekamies Saeimā, partijas frakcijas telpās. Viņš ir pieklājīgs, ieturēts un droši vien sevišķi neuzticas žurnālistiem, tostarp arī man. Sarunas laikā Iesalnieks bieži uzsāk garus monologus, kuros detalizēti skaidro savu viedokli un uzsver, ka nereti tiek pārprasts, jo patiesībā tik skarbi, kā iznācis, nemaz nav gribējis teikt.

«Nedomāju, ka mani izteikumi atstājuši kādu iespaidu uz mūsu būšanu valdībā. Tas būtu sīki un smieklīgi, ja viena partijas ierindas biedra tviterī izteikts viedoklis var uz šo procesu atstāt jelkādu iespaidu. Esmu jurists un vairāk domāju juridiskās kategorijās. Nav noslēpums, ka atbilstoši 1949.gada Ženēvas konvencijai šie cilvēki Latvijā ieradās nelikumīgi, kā okupācijas varas iepludināti civiliedzīvotāji. Te var saskatīt tipiskas kolonijas pazīmes, kad ir metropole, kas iepludina savās kolonijās civiliedzīvotājus, kas atbilstoši šai konvencijai ir nelikumīgi. Līdz ar to tas bija tāds tīri juridisks skatījums. Varbūt no politiskā viedokļa tieši šobrīd nav pareizi tā teikt, taču nekad neesmu bijis politkorekts salonu politiķis. Drīzāk esmu cilvēks no tautas, kas runā, kā domā,» saka Iesalnieks.


Vienlaikus viņš uzsver, ka jānodala juridiskās kategorijas no šodienas realitātes. Jo ir skaidrs — ja Latvijas Republika šiem ļaudīm naturalizācijas kārtībā piešķīrusi pilsonību, tad viņu nelegālais statuss ir legalizēts un par to vairs nav diskusiju. Tāpat viņš uzsver, ka Saskaņas centra izteikumi par to, ka kāds kādu taisās dekolonizēt ir melīgi. «Izsūtīt kādu tautību kolektīvā veidā ir absurdi. Turklāt dekolonizācija ir utopija, tāds tiesisks instruments bija iespējams deviņdesmito gadu sākumā, bet ne šobrīd, un mēs to nepiedāvājam. Saskaņas centrs tikai baida savus vēlētājus,» ir pārliecināts Iesalnieks.

Norvēģijas skandāla ēna

Pēc tam kad izcēlās skandāls saistībā ar Iesalnieka izteikumiem par Norvēģijas masu slaktiņu (precīzs citāts — Norvēģijas upuri ir pilnībā uz multikulturālistu sirdsapziņas, viņu islamizācijas politika noveda pie tā, ka kādam vienkārši aizbrauca širmis — red.piez.), viņš paziņoja, ka noliek savas pilnvaras partijas valdē un atsakās no iespējas kandidēt Saeimas ārkārtas vēlēšanās. Tagad, to atceroties, viņš mulsi smaida un uzsver, ka pateicis tikai to, par ko daudz rakstījusi Rietumu prese. Taču, tā kā daļai sabiedrības šie izteikumi šķituši nepieņemami, viņš nolēmis rīkoties atbildīgi un no publiskās politikas paiet nedaudz maliņā. «Būtībā atteicos no mandāta, es partijas intereses stādīju augstāk par savām personīgajām,» skaidro Iesalnieks. Šo jaunā politiķa soli atzinīgi vērtē arī Providus pētniece Iveta Kažoka, kura uzsver, ka Iesalnieka priekšā var noņemt cepuri. Viņš, atsakoties kandidēt uz Saeimu un aizejot no partijas valdes, rīkojies vīrišķīgi, uzņēmies atbildību un tādējādi saglabājis iespējas arī turpmāk darboties lielajā politikā.

Inteliģentais antisemītisms

Kā viens no argumentiem, kādēļ vislatvieši netika paņemti valdībā iepriekšējā Saeimas sasaukuma laikā, tika minēts Iesalnieka izteikums par inteliģento antisemītismu. Šī frāze jau folklorizējusies, un daudzi to uztver par neapstrīdamu aksiomu. Politiķis gan skaidro, ka tas ir pret viņu negodīgi izspēlēts konkurentu gājiens, jo patiesībā toreiz viņš iestājies pret antisemītismu un frāze «inteliģentais antisemītisms» ir no konteksta izrauta un pilnīgi pretēja viņa teiktā jēgai. «Šī frāze nāk no diskusijas, kurā strīdējos ar dažiem antisemītiski noskaņotiem cilvēkiem, tajā skaitā par to, lai viņu komentāri tiktu dzēsti no interneta portāla. Visi, kas mani pazīst, zina, ka antisemītiski uzskati man nav pieņemami. Toreiz iestājos pret antisemītismu, teicu, ka manā skatījumā vēstures analīzi, kas formulēta inteliģentā valodā, var atstāt un nedzēst, jo dod pienesumu diskusijai, bet klaji naidīgi komentāri ir bez žēlastības dzēšami, un ar tādu uzskatu paudējiem nav ko auklēties. Taču diemžēl šis divu vārdu salikums tika izrauts no konteksta, un daudzi nav pat papūlējušies iepazīties ar visas diskusijas saturu,» stāsta Iesalnieks.

Sestdiena pilnībā iepazinās ar interneta portālā www.zemessargs.lv atrodamo saraksti: lai gan viens pats Iesalnieka komentārs tiešām izklausās diezgan nepieņemams (precīzs citāts — šādi komentāri ir jādzēš ārā, jo pat diskusijai nekādu pozitīvu pienesumu nenes. Pieļauju, ka var atstāt inteliģento antisemītismu, bet ne jau šādus trulus vervelējumus, kas dod ieganstu nacionālistu ienaidniekiem riet par nacionālistu aprobežotību — red. piez.), izlasot visu diskusiju, nepārprotami kļūst skaidrs, ka viņš tajā tiešām iestājās pret, nevis par antisemītismu.

Nemāk slēpties

Bieži cilvēkiem neatkarīgi no tā, kas un kādi viņi ir, piemīt kādas savdabīgas pazīmes. Un Iesalnieka savdabīgā pazīme ir izteikties tā, ka vēlāk šie izteikumi var tikt dažādi interpretēti, saka Nacionālās apvienības līderis un ilggadējs Iesalnieka domu un cīņu biedrs Raivis Dzintars. Taču, iepazinis viņu tuvāk, politiķis esot pārliecinājies, ka Iesalnieka uzskatos nav nekā tāda, kas būtu pretējs apvienības kopējai nostājai, un viņš vienkārši tiek pārprasts. «Gados jaunu latviešu nav nemaz tik daudz, lai mēs Jāni tagad atstumtu. Taču ceru, ka viņš turpmāk rūpīgāk izvērtēs, ko saka, un sapratīs, ka katrs solis var ietekmēt mūsu komandas kopējo rezultātu,» uzsver Dzintars.

Iesalnieka izteikumi nav daļa no kādas lielākas Nacionālās apvienības spēles, bet tiešām ir viņa paša pārliecība un viedoklis, Sestdienai atzīst Providus pētniece Iveta Kažoka. Viņa uzskata, ka šis konkrētais politiķis jūtas ļoti pārliecināts par to, ko saka, un dažkārt kļūst neērts arī savai partijai. Taču vienlaikus, pat ja partija šiem izteikumiem tā īsti nepiekrīt, tomēr Iesalniekam nedrīkst atļauties nonākt arī opozīcijā, jo daudziem vēlētājiem viņa asā pozīcija noteikti šķiet simpātiska. «Iesalnieka izteikumi, protams, samazinājuši Nacionālās apvienības izredzes strādāt valdībā. Tā vispār ir partijas fundamentāla pretruna — tur ir cilvēki, kas labprāt strādātu valdībā, un tādi, kuri nav noskaņoti savus uzskatus slēpt un drīzāk iederētos opozīcijā, turklāt Iesalnieks nebūt nepieder pie Nacionālās apvienības radikālākā spārna. Es pat nevaru iedomāties, kā viņi šo pretrunu grasās atrisināt,» spriež Kažoka.

Runājot par pēdējiem Iesalnieka izteikumiem, kuros viņš daļu Saskaņas centra vēlētāju nodēvēja par kolonistiem (precīzs citāts — kāpēc būtu jāņem vērā šeit nelikumīgi ieradušos kolonistu balsis — red.piez.), Kažoka uzsver — Saeimas līmenī ir svarīgi nevis tas, ko politiķis saka, bet tas, kā viņš saka. Un viens ir pateikt, ka daļa iedzīvotāju ir kolonisti, kā tas pēc starptautiskajām konvencijām patiešām iznāk, bet otrs ir konteksts, kādā tas tiek izdarīts. Un Iesalnieka gadījumā, pēc pētnieces domām, var runāt nevis par juridisku, bet sabiedriski politisku diskusiju. Vienlaikus Kažoka uzver — tas, ka kāds biedrs nācis klajā ar šādiem izteikumiem, nepadara partiju par ekstrēmu vai teroristisku. Tai vienkārši ir uz šādu rīcību jāreaģē, skaidri pasakot, kāda ir partijas pozīcija.

Savukārt politologs Ivars Ījabs uzsver, ka Iesalnieks nav pateicis neko tādu, kas «pa lielam» būtu pretrunā ar partijas pozīciju, un ir tikai loģiski, ka tā viņu aizstāv. «Viņiem vienmēr jārēķinās, ka, kļūstot pārāk maigiem un pasakot, ka Iesalnieka izteikumi tiek nosodīti, ir risks zaudēt atbalstītājus. Tāpēc Nacionālā apvienība nekad to nedarīs,» saka Ījabs. Vienlaikus viņš norāda, ka Iesalnieks nav nekāds trakais, kurš nesaprot, ko dara. Gluži pretēji — viņa izteikumi ir pietiekami apzināti un mērķtiecīgi. Jautājums tikai — kāds ir šis mērķis? Pēc Ījaba domām, tā noteikti nav apzināta nevēlēšanās iekļūt valdībā, kā tiek mēļots neoficiālās sarunās, — tas no politikas loģikas viedokļa gluži vienkārši nebūtu pareizi.

Savukārt politologs Nils Muižnieks uzsver, ka netic sazvērestības teorijām un diez vai Nacionālā apvienība šādu gājienu izspēlējusi apzināti. Vienlaikus viņš norāda, ka Iesalnieks ir pieskaitāms pie radikāļiem. «Cik esmu pamanījis, vislatvieši savu retoriku pēdējā laikā padarījuši daudz mērenāku, un Iesalnieks neapšaubāmi var radīt viņiem problēmas nākotnē. Tāpēc gribētu redzēt partiju distancējamies no šādiem izteikumiem, jo tas, ko viņš pateica par kolonistiem, būtībā apšauba šo cilvēku leģitimitāti sabiedrībā kopumā. Visu Latvijai! šobrīd atrodas interesantā situācijā, un nav īsti skaidrs, uz kuru pusi viņi ies,» spriež Muižnieks.

Ventspils iedzimtais

Jānis Iesalnieks nāk no Ventspils un uz Rīgu pārcēlies vien 19 gadu vecumā pēc iestāšanās Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē. Drīz viņš gatavojas aizstāvēt maģistra darbu un esot specializējies konstitucionālajās tiesībās. Ar politiku aizrāvies tikai pēc nonākšanas galvaspilsētā un pirms tam pat neesot zinājis, ka tāda organizācija Visu Latvijai! pastāv. «Politika mani pirms tam neinteresēja, taču skolā vienmēr biju sabiedriski aktīvs, piedalījos olimpiādēs, man ir trīs pirmās vietas skolu olimpiādēs, tāpat piedalījos debašu kustībā un kļuvu par Latvijas čempionu,» ne bez lepnuma saka Iesalnieks. Visu Latvijai! viņš izvēlējies, jo pārējās nacionālistiskās organizācijas — Nacionālā spēka savienība un Aivara Gardas vadītā Latvijas Nacionālā fronte — viņu nav spējušas pārliecināt ar saviem argumentiem. Savukārt lēmums izvēlēties tieši nacionāli orientētu partiju bijis loģisks, jo abi Iesalnieka vectēvi bijuši latviešu leģionāri, viens vairāk nekā desmit gadu pavadījis izsūtījumā Sibīrijā, un ģimene to atceras joprojām.

Politiķa tēvs Juris Iesalnieks ir bijis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māra Gaiļa valdībā, tagad strādā par ierēdni. Neoficiāli izskanējis, ka tieši tēva tuvo attiecību ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu dēļ Iesalnieks partijā patiesībā ir daudz ietekmīgāks, nekā varētu šķist vērotājam no malas. Izdzirdējis šo jautājumu, Iesalnieks vispirms klusē, tad iesmejas un visbeidzot atbild: «Tēvu varbūt kādreiz varēja pieskaitīt pie Lemberga grupas, taču šobrīd viņš stingri atbalsta Visu Latvijai!.» Vienlaikus šo iespēju kā mazticamu noliedz citi avoti.

Runājot par savām politiskajām ambīcijām, viņš uzsver, ka vēlas iekļūt nākamajā Saeimā. Taču viņa rakstura īpašības vairāk atbilstot komandas loceklim, nevis līderim, viņam patīkot analizēt procesus un tos komentēt, nevis darboties kā administratoram un likt citiem strādāt. Tāpat Iesalnieku nebaida tas, ka uz visu turpmāko politisko karjeru būs piekabināta radikāļa birka. Daudziem vēlētājiem tieši patīkot politiķa cilvēcīgā un tiešā valoda, kurā nav ne smakas no stīvuma un politkorektuma.

Turpmākais ceļš

Kāds būs Iesalnieka turpmākais politiskais ceļš, pagaidām pateikt grūti, saka Kažoka. Viņš vēl ir gados jauns politiķis un var izvēlēties jebkuru no tiem, proti, kā domājošs cilvēks, kurš nepakļaujas vispārējai domu straumei, var izaugt par nopietnu nacionālistiski noskaņotu politiķi vai, gluži pretēji, radikalizēties, marginalizēties un galu galā kļūt par kaut ko līdzīgu Aivaram Gardam. Arī Muižnieks norāda, ka Iesalnieks ir inteliģents puisis, turklāt ļoti ambiciozs. Tāpēc, visticamāk, viņš socializēsies un neaizies radikalizācijas virzienā.

Kā būs patiesībā, uzzināsim tuvākajos gados, taču jau tagad ir skaidrs — ar Iesalnieku, atšķirībā no daudziem citiem politiķiem, vēlētājiem un politisko procesu vērotājiem ir interesanti, un noteikti sagaidīsim no viņa vēl ne vienu vien kolorītu, pretrunīgu un skaļu izteikumu vai rīcību.

Ivars Āboliņš
SestDiena (2011.10.01)