piektdiena, 2007. gada 23. februāris

» Vai Latviju Eirovīzijā pārstāvēs dziesma krievu valodā?

Nu jau vairākus gadus īpaši vairs nesekoju līdzi Eirovīzijas ikgadējiem dziesmu konkursiem, taču šogad manu uzmanību piesaistīja apstāklis, ka Latvijas atlases konkursā piedalās arī dziesma krievu valodā – Intara Busuļa „Gonki” – kurai turklāt ir reālas izredzes uz uzvaru un sekojošu došanos uz „lielo” Eirovīzijas finālu Helsinkos kā Latvijas „pārstāvei”.

Esam jau samierinājušies ar to, ka pārstāvēt Latviju uz Eirovīziju dodas dziesmas angļu valodā, kaut gan tas ir pilnīgi aplami, jo Latviju pārstāvošai dziesmai, tāpat kā jebkam citam, būtu jāreprezentē latviskums – latviešu mentalitāti, kultūru, tradīcijas un, protams, valodu. Kāda interese skatīties dziesmu konkursu, kurā gandrīz visas Eiropas valstis pārstāv dziesmas angļu valodā, it kā visu Eiropu apdzīvotu angļi? Tiesa, vairākas Eiropas valstis, piemēram, Francija, Spānija, arī citas, vēl nav zaudējušas savu nacionālo pašlepnumu un arī uz kosmopolītisma pārpilno Eirovīzijas dziesmu konkursu sūta dziesmas savā dzimtajā valodā. Diemžēl latviešiem šāda nacionālā pašlepnuma trūkst.

otrdiena, 2007. gada 13. februāris

» Valentīndienas simbolisms

Lielākai daļai jauniešu 14.februāris jeb Valentīndiena asociējas ar „mīlestības dienu”, taču man šī diena saistās ar pavisam cita veida simbolismu – Valentīndiena, tāpat kā „Helovīns” un citi līdzīgi nesenajā pagātnē no rietumiem ievazāti svētki, ir tikai kārtējais pasaules kultūras unifikācijas un kosmopolitizēšanas izpausmes veids.

Jau kopš senseniem laikiem pasaules iedzīvotāji ir sagrupējušies ciltīs, vēlāk tautās un nācijās. Līdzās valodai un vēsturei, katras tautas viena no būtiskākajām identitātes sastāvdaļām ir tās unikālā, no citām tautām atšķirīgā, kultūra un tradīcijas, kuras veidojušās pamatojoties uz tautas pieredzi konkrētajos dzīves apstākļos tās tēvzemē. Tautas ģenētiskā izcelsme, valoda, vēsture un kultūra kopā veido tautas mentalitāti.

ceturtdiena, 2007. gada 8. februāris

» Abrenes un tās nozagšanas vēsture

Runājot par Latvijas morālajām tiesībām uz tai 1944. gadā atņemtajām zemēm – t.s. Abrenes apriņķi –, daudzi apgalvo, ka 1920. gada Latvijas – Krievijas Miera līgumā šīs zemes tika iekļautas Latvijas teritorijā tikai tāpēc, ka Latvijai bija nepieciešams tolaik svarīgais dzelzceļa mezgls, kas atradās Abrenes pilsētā. Tā gluži nav taisnība. Tiesa, dzelzceļa mezgls pavisam noteikti bija nozīmīgs faktors Latvijas vēlmē iegūt šo teritoriju, tomēr ļoti svarīgs arguments par labu Abrenes nonākšanai Latvijas teritorijā bija vēsturiskā šīs teritorijas piederība latviešu cilšu apdzīvotajām zemēm.

» -17 grādu salā 40 minūtes puspliki pie Saeimas pret Abrenes atdošanu

Jānis Iesalnieks