ceturtdiena, 2013. gada 30. maijs

» Kāpēc es Rīgas domes vēlēšanās balsošu par Baibu Broku...


• jo Baibas Brokas programmu par labāko ir atzinuši gan vietējie uzņēmēji, gan ārvalstu investori;
- http://www.delfi.lv/news/velesanas2013...
- http://www.db.lv/citas-zinas/investori-par-rigas-meru-izveletos-broku...

• jo Baibas Brokas pārstāvētā Nacionālā apvienība aizstāv latviskumu ne tikai pirms vēlēšanām, bet arī pēc tām;

• jo tai pat laikā Baibas Brokas kampaņa nebalstās uz "krievi nāk", bet gan pozitīvu piedāvājumu latviskai Rīgai;

• jo Baiba Broka ne tikai runā par ģimeniskumu, bet ar savu personīgo piemēru arī rāda priekšzīmi;

• jo Baiba Broka savu profesionalitāti apliecina gan teorijā, lasot lekcijas LU, gan praksē, strādājot gaisa satiksmes nozarē;

• jo Baiba Broka sevī iemieso ne vien inteliģenci, bet arī sportiskumu un sievišķīgu skaistumu;
- https://www.facebook.com/photo.php?fbid=...
- https://www.facebook.com/media/set/?set=...

• jo, nākot no etniski jauktas ģimenes, Baiba Broka tomēr ir latviska "no matu galiņiem, līdz papēžiem".

Jānis Iesalnieks,
latvietis, 2 bērnu tēvs

Baiba Broka

ceturtdiena, 2013. gada 23. maijs

» Saeima neiekļauj darba kārtībā jautājumu par visu bērnudārzu pāreju uz apmācību latviešu valodā

Šodien Saeimas vairākums noraidīja Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (NA) iesniegumu iekļaut darba kārtībā grozījumus Izglītības likumā, kas paredzētu visās pirmsskolas izglītības iestādēs pāriet uz apmācību latviešu valodā. Pret NA ierosinājumu balsoja Saskaņas centra un Reformu partijas deputāti, kā arī vairums klātesošo ZZS deputātu. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli, Saeimai pie šī jautājuma būs jāatgriežas jau nākamo ceturtdien, atbalstot vai noraidot likumprojekta nodošanu Saeimas komisijām.

NA iesniegtie grozījumi Izglītības likumā paredz, ka sākot ar 2014. gada 1. septembri visās pirmsskolas izglītības iestādēs, kas saņem valsts vai pašvaldības finansējumu, apmācības notiek valsts valodā. Bērni, kas līdz šim datumam jau uzsākuši pirmsskolas izglītības programmas apguvi, varētu turpināt apmācības dzimtajā valodā, ja vien pašvaldība (vai privātā bērnudārza īpašnieks, ja bērnudārzs saņem publisko finansējumu) lēmusi, ka to nodrošinās.

trešdiena, 2013. gada 15. maijs

» Sarkan-balt-sarkani karogotais 15. maija Vienības brauciens


Video autors: Kalvis Kalsers

» Totalitāro režīmu simbolikai nav vietas Latvijas publiskajā telpā

Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (NA) deputāti Saeimā ir iesnieguši priekšlikumu grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, lai aizliegtu totalitāro režīmu simbolikas publisku izmantošanu arī ārpus sapulcēm, gājieniem, piketiem, izklaides un svētku pasākumiem.

Aizliegums sapulces, gājiena vai piketa dalībniekam izmantot bijušās PSRS, Latvijas PSR vai nacistiskās Vācijas karogus, ģerboņus, himnas un simboliku (arī stilizētā veidā) likumā ir jau sen. Šobrīd Saeimā 2.lasījumā pēc NA iniciatīvas ir arī grozījumi „Publisko izklaides un svētku pasākumu drošības likumā”, kuros paredzēts līdzīgs aizliegums. Taču minētie likumi „nenosedz visu laukumu” – ārpus aizlieguma juridiskā tvēruma ir, piemēram, tādi gadījumi kā nesen Liepājā, kur Lindermana līdzgaitnieks Jevgēņijs Osipovs pie savas mājas izkāra PSRS karogu.

» Ulmaņlaiki tautas atmiņā palikuši kā Latvijas uzplaukuma gadi

Kārlis Ulmanis
15. maijā Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” rīkos tradicionālo Vienības braucienu, kura laikā automašīnas brauks kolonnā ar paceltiem Latvijas karogiem, tādā veidā atgādinot, ka uz latviešu nacionālo vienotību vērsts garīgs apvērsums ir vajadzīgs arī šodienas Latvijā. Savukārt 20:30 Vienības brauciena dalībnieki un visi interesenti aicināti satikties pie Kārļa Ulmaņa pieminekļa Rīgā, lai kopīgi noliktu ziedus, iedegtu svecītes un vienotos kopīgās dziesmās.

Lai arī vēsturnieku vidū un sabiedrībā kopumā Kārļa Ulmaņa valdīšanas laiks pēc 1934. gada 15. maijā veiktā apvērsuma vērtēts pretrunīgi, būtu grūti noliegt, ka tieši Ulmaņlaiki tautas atmiņā palikuši kā Latvijas uzplaukuma gadi. Vecāku un vecvecāku atmiņas par šo Latvijas „zelta laiku” ir katra latvieša šūpulī ieliktas. Vienības brauciena mērķis ir atgādināt, ka arī šodien latviešiem jābūt saimniekiem savā zemē un arī mūslaikos iespējama latviešu nacionālā vienotība.