piektdiena, 2011. gada 30. septembris

» Ikviens ir mūsējais, kas atbalsta Latviju kā nacionālu, neatkarīgu valsti

"Latvijas Avīzē" viesojās VL-TB/LNNK Saeimas frakcijas konsultants Jānis Iesalnieks. Ar viņu sarunājās Voldemārs Krustiņš un Egils Līcītis. 


V. Krustiņš: – Esat kļuvis pazīstams kā saucamo "neapdomīgo" izteicienu autors, bet mūsu lasītāji jautā: kas īsti ir šis jauneklis Iesalnieks?

J. Iesalnieks: – Strādāju kā NA Saeimas frakcijas konsultants. Esmu beidzis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti. Līdz maģistra grādam nedaudz pietrūka – nepabeidzu maģistra darbu, tā rakstīšanu pārtraucu pēc otrā bērna piedzimšanas ģimenē, ekonomiskās krīzes dēļ radās nepieciešamība strādāt krietni vairāk.

– Beidzamoreiz, kad jūs izsludināja par radikāli, tūlīt pēc vēlēšanām uzdevāt publisku jautājumu: vai jāņem vērā, kā jūs teicāt, kolonistu balsis? Nupat "NRA" intervijā prof. Feldmanis runā, ka Ženēvas konvencija nosaka, ka okupētājvalsts nedrīkst ieplūdināt okupētajā teritorijā savus iedzīvotājus. Vēsturnieks norāda, ka nav īpaši jāšausminās, kad lieto terminus, kādus pieņēmusi ANO.

– Tā ir, un es to zinu, jo augstskolā specializējos konstitucionālajās tiesībās. Mans izteikums tā arī jāvērtē, ka šo iebraucēju izcelsme ir saistīta ar nelikumīgu kolonizāciju. Apzināti nelietoju terminu "okupanti", kas būtu lietojams attiecībā uz okupācijas varas militārpersonām, taču ieplūdinātie cilvēki juridiski visprecīzāk atbilst kolonistu definīcijai. Latvija padomju laikos būtībā pastāvēja kā Krievijas impērijas kolonija, un no metropoles tika sūtītas civilpersonas, lai kolonizētu šo zemi.


– Un šo juridisko kvalifikāciju jūsu kritiķi nav pieņēmuši?

– Viņi to uzlūkojuši politiski. Iespējams, ka jautāju ne īsti laikā, ne īsti vietā, taču skandāla pamatā ir politisko konkurentu politiskās intereses. Mūsu partijai ir labas izredzes iekļūt valdībā, bet citi to vis nevēlas. Tad ķeras pie katra salmiņa, uzpūš no mušas ziloni.

– Citi spēki dod mājienus, ka viņiem nepatīk Iesalnieks un dažām vēstniecībām arī nepatīkot. Partijai pieklājīgie politiķi pieprasa, lai sviežot laukā no partijas. Citādi valdību neredzēt kā savas ausis.

– Ir tādi spriedēji, bet esmu pateicis tikai to, kas atbilst starptautisko tiesību traktējumam. Atgādināšu, ka NA saknes ir meklējamas Pilsoņu kongresā un LNNK. Šo organizāciju dokumentos attiecībā pret padomju kolonistiem ir lietoti jēdzieni un piedāvāti risinājumi, kas krietni pārsniedz manu izteikumu radikālismu.

– Jūs neizslēgs no partijas?

– Neizslēgs. Kā jau minēju – mani izteikumi ir pat krietni mērenāki nekā NA ideoloģiskā sākotne. Tad jau mums būtu jānoliedz pašiem sevi! Kad tika sacelts tracis par manu vērtējumu Norvēģijas traģēdijas cēloņiem, pats atteicos no kandidēšanas NA listē. Toreiz paudu viedokli, ka pie traģēdijas ir vainojama arī multikulturālisma politika. Vēlāk atzīti Eiropas eksperti notikušo vērtēja līdzīgās, pat stiprākās toņkārtās. Bija arī citi viedokļi, taču es toreiz atkāpos, jo nelabvēļu saceltais tracis bija radījis kaitējumu partijas tēlam. Kaut arī nebiju pateicis neko nepareizu, nolēmu, ka personīgās intereses iekļūt Saeimā nav stādāmas augstāk par NA interesēm.

E. Līcītis: – Vai tvitera vidē jums ir īpaši noliedzēji un sekotāji tam, ko rakstāt?

– Vesela brigāde. Tie ir vairāki, pēc maniem uzskatiem, klaji kosmopolītiski noskaņoti cilvēki. Tāpat šad tad sanāk interesantas diskusijas ar Nilu Ušakovu.

V. Krustiņš: – Jā, pēc laika izrādās, ka Iesalnieka rakstītais nav nedz sevišķs pārspīlējums, nedz radikālums – tikai brīva viedokļa izteiksme. Tomēr šķiet, ka nacionālais jautājums aktualizējies, it īpaši sakarā ar reālu un likumīgu iespēju "Saskaņas centram" nokļūt valdībā.

– Man šķiet, ka ZRP un "Vienotības" vadībai nebūtu nekas pretī partnerībai ar "SC", bet visi ievēlētie deputāti, šo partiju biedri nav ar tik piekrītošu attieksmi. Ar to jārēķinās. Bez tam katru dienu var lasīt ievērojamu kultūras cilvēku, sabiedrības autoritāšu vēlējumus, lai koalīciju veidotu ar Nacionālo apvienību. Katrs kaut cik patriotiski domājošs latvietis šobrīd saprot, ka "Saskaņas" iekļūšana valdībā nozīmēs Latvijas ģeopolitiskā kursa maiņu. Tas daudziem nav pieņemami – ne tikai tiem, kuri 11. Saeimas vēlēšanās balsoja par NA.

– Jūs vācāt parakstus par izglītību latviešu valodā valsts skolās. Gribu iepazīstināt ar kādu tekstu. Citēju: "Reāli apzinos, ka cilvēki Latvijā, sevišķi Rīgā, joprojām dzīvo divkopienu valstī. Mēs ne tikai balsojam par dažādām partijām, bet lasām dažādas avīzes, ejam uz dažādiem krodziņiem, teātriem. Vai tas kādreiz saplūdīs kopā? Droši vien tikai tad, kad vispārējā izglītība Latvijas valsts finansētās izglītības iestādēs tiks iegūta tikai un vienīgi latviski, kad būs izaugusi paaudze, kura visu izglītības programmu būs apguvusi tikai latviski. Tas var notikt pārskatāmā nākotnē". Kā domājat – kas to teicis?

– Nezinu, bet sapasīgi ar "VL" nostādnēm šajā jautājumā.

– To sacīja ievērojamā Kristiāna Lībane-Šķēle. Domāju, ka tas ir viņas ģimenes viedoklis.

– Žēl, ka tas neizpaudās politiskā atbalstā, bet domas labas.

– Dažiem vērotājiem izskatoties, ka "VL"/"TB"/LNNK nemaz negrib iet valdībā?

– NA pavisam noteikti vēlas strādāt valdībā, taču, protams, ar noteikumu, ka tur nav "Saskaņas centra".

– Bismarks izteicies, ka politikā mēdz būt pat pretīgi apstākļi, bet arī tādos jāprot gūt labumu, "VL" neesot valdībā, bet vai nevajag iet, lai pieskatītu "SC"? Ko viņi tur dara valdībā? Vai pareizāk sēdēt vieniem pašiem pa labu gabalu nostāk?

– Tas tāds ļoti reālpolitisks skatījums, bet Nacionālā apvienība atšķiras no citiem spēkiem, jo solījumus un godavārdu vēlētājiem pildām un turam. Ja teikts – nē valdībā kopā ar "SC", tad nē. Esam prognozējami, cilvēki var uzticēties, ka pēc vēlēšanām darām to pašu, ko runājam pirms vēlēšanām. Daži politiķi turpretī met kūleņus jau naktī, tikko saskaitīti balsojuma rezultāti.

– Jūs neesat reālpolitiķi? Esat ideālisti?

– Var palikt par ideālistu, bet jāņem vērā arī realitāte. Taču mūsu vilktās sarkanās līnijas ir sarkanas, tās ir taisnas, nevis pēc vajadzības ieliektas.

– Nevajag nodot principus, bet ja nu reizēm jāpieskaņojas apstākļiem? Nacionālpolitisko interešu aizstāvībai varā un starptautiski?

– Esam izturīgi. Uzskati var mainīties, attīstīties, bet tās ir nianses, salīdzinot ar pamatprincipiem, uz ko balstās NA kā ideoloģiskas partijas darbība, un tiem jāpaliek nemainīgiem.

– Vai sarunās par valdības veidošanu no NA puses neesat prasījuši iekšlietu ministra amatu?

– Neesmu sarunu vedējos, bet Izglītības un Iekšlietu ministrijas piederētu mūsu prioritātēm. Uzskatu, ka vismaz viena no tām būtu noteikti jāvada NA. Mana sajūta gan ir, ka sarunās NA tiek izteikti netieši ultimāti – izslēdzot Iesalnieku, atsakoties no 16. marta, arī lāpu gājieni nav vēlami. Lūk, tad mēs jūs ņemsim valdībā. Tā pēc būtības ir prasība NA atteikties no tās identitātes, no NA idejām. Tas nav pieņemami, un NA to nedarīs.

– Jūs jau tur nepiedalāties. Valdību sakombinēs. "SC" ministros ieteikšot pat bezpartijiskus profesionāļus…

– Iesākumā ar to apmierināsies, bet tikām ministrijās, valsts uzņēmumos saliks savējos – jau partijiskos.

– Zatlers teica, ka visur pēc konkursa, visur profesionāļus.

– Nu to mēs redzam, cik ļoti Zatlera partija pēc vēlēšanām pieturas pie sava stingrā ētikas kodeksa.

– Nacionālā apvienība taču arī pieskatīs, lai viss notiktu godīgi un atklāti!

– Tieši godīgums un atklātība ir viens no lielajiem "SC" klupšanas akmeņiem. Arī tas ir iemesls, kāpēc "SC" nav vietas valdībā. Bumba šobrīd ir Zatlera un "Vienotības" laukuma pusē. Viņiem ir jāizdara šī vēsturiskā izvēle. Es aicinu viņus izvēlēties par labu latviskai, nevis krieviskai Latvijai!

– Bet vai jūs esat pieprasījuši amatus? Jeb samierinājušies, ka tiks tas, kas citiem nokrīt no galda?

– Nav runa tikai par amatiem, bet arī par valdības plāniem. Ja mūs strikti ierobežo, neļauj pildīt solīto vēlētājiem, tad manā skatījumā NA tiek uztverta kā piedēklis "vecākajiem brāļiem". Mūsu piedāvājumā ir, piemēram, pakāpeniskā pāreja uz valsts finansētu izglītību latviešu valodā. Pagaidām to noraidījuši. Ja valdības deklarācijā šī iecere tiktu atbalstīta, jau tā vien dēļ būtu vērts iet valdībā.

– Deklarācijās saraksta kompromisu summu – redzat, kā "SC" atkāpusies tikpat kā no visiem solījumiem. Taču par NA balsoja daudz cilvēku. Viņi grib, lai jūsu klātbūtne valdībā būtu jūtama!

– "SC" vārdos atkāpsies, bet viņu mērķi jau nemainās. Skaidrs, ka NA vēlas strādāt valdībā, jo tikai tur ir iespējams realizēt partijas pro-
grammu…

– … nevis ilggadēji apmestos opozīcijā.

– Pirmkārt, ceru, ka būsim pozīcijā. Ka Zatlera partijai un "Vienotībai" veselais saprāts, sabiedrības spiediens un pārējie apstākļi ļaus izšķirties par NA iekļaušanu koalīcijā. Ja notiek sliktākais variants – nu ko, mums nāksies nemitīgi norādīt uz valdības kļūdām. Bet es pieļauju, ka, paziņojot par valdību ar "SC", ir iespējama ļoti liela latviskās sabiedrības daļas viļņošanās. Tas būs tāds vēsturisks lēmums, kas būtiski mainīs Latvijas turpmāko attīstības gaitu. Nez vai cilvēki ar to tik viegli samierināsies.

– Varbūt satrauksies… Bet vai tad valdību netaisa mūsu "politiskais zieds" un "demokrātijas milži"? Par viņiem vēlējuši daudzi piekritēji – viņi taču zina, ko dara.

– Tomēr daļa balsotāju jau tagad pauž vilšanos. Ne tikai balsotāji – piemēram, ZRP Saeimas deputāts Liepiņa kungs pat memorandu uzrakstījis, kāpēc "SC" nedrīkst būt valdībā. Dažas "Vienotības" deputātes publiski teikušas, ka izstāsies no frakcijas, kura dalīs varu ar saskaņiešiem. Visu cieņu šiem mūsu domubiedriem citās partijās.

E. Līcītis: – Arī Zatlera partijā ir daudzi gados jauni cilvēki – tai vecumā, kāds ir "Visu Latvijai" dalībnieku vairākums.

– Loģiski, ka cilvēki nekad nedomās vienādi. Ir patriotiskāk noskaņoti jaunieši, ir tādi, kam liekas, ka jādod priekšroka materiālām vērtībām – ir dažāda domāšana. Starp latviešiem nav mazums pilsoņu, kuri uzskata, ka ir pienācis laiks un ir jālaiž "SC" valdībā. Vieniem liekas, ka tā kritīsies krievvalodīgo partijas augstais reitings, bet citi darbojas "Saskaņā", balso un to atbalsta. Kāda daļa jaunatnes dzīvo ar kosmopolītisku pasaules uzskatu, kāda daļa biznesmeņu uzskata, ka NA valdībā bojās fonu viņu darījumiem ar Krieviju.

V. Krustiņš: – Krievu nauda neož sliktāk par dolāru.

– Nav slikta, bet, ja ienāk kopā ar politiskām pretenzijām, tad valstiski jāapsver, vai un cik šādas intereses sakrīt ar Latvijas interesēm. Cerībā piesaistīt šo kapitālu arī latviešiem ir daudz politiķu, kuri tamdēļ daudz kur gatavi iztapt Kremlim. Parādās pārspīlēti minējumi, cik "SC" balsotāju vidū bijuši latvieši – 10% vai līdz pat trešdaļai, kā sacīja Ušakovs. Mēs arī paanalizējām un secinājām, ka tie bija kādi 5 procenti.

– Vai jūtat sabiedrības atbalstu "Visu Latvijai", kas radies tieši pēdējās dienās?

– Jūtams, ka latviešu sabiedrībā vairākums noskaņojas par labu NA dalībai valdības koalīcijā. Bet no pretējās puses uzkurina kaislības, melojot, itin kā NA nīstot krievus u. tml. Tā nav taisnība! Mūsu Rīgas sarakstā startējusī Ludmila Sočņeva saņēma daudz plusu un netika ievēlēta tikai tāpēc, ka partijā ir nesen un vēl nav pazīstama mūsu vēlētājiem. Te ir vietā NA princips, ka ikviens ir mūsējais, kas atbalsta Latviju kā nacionālu, neatkarīgu valsti.

E. Līcītis: – Jums taču nav principiālu iebildumu, ka krieviem Dombrovskim vai Gavrilovam uzticētu vadīt Ekonomikas ministriju vai krievam Judinam – Tieslietu ministriju?

– Nē, mums nav svarīga etniskā izcelsme, bet gan lojalitāte Latvijas valstij, kompetence. Mani vecāki aizrautīgi pētījuši dzimtas ciltskoku un Iesalnieka senčos ir ne tikai latvieši, bet arī vācieši, zviedri, franči un pat īri. Tāds ir bijis latviešu veidošanās process, tāpēc es neredzu problēmas cittautiešiem iekļauties latviskajā vidē.

– Kā tālāk izpaudīsies partijas darbība? Vai NA krājumos ir iesniedzami likumprojekti, praktiskās ieceres.

– Jāturpina viest grozījumi Satversmē, lai dotu tiesības tautai vēlēt prezidentu. Ar citiem grozījumiem jāpanāk, ka nav maināmi pirmie četri Satversmes panti – lai nevienam nebūtu iespēju uzbrukt ar it kā demokrātiskām metodēm valsts valodai, neatkarībai, kas zina, varbūt pat teritoriālai nedalāmībai. Lindermanam un Co nevar izdoties panākt, ka krievu valoda kļūst par valsts valodu, nepietiek balsu, taču tādējādi samusināt un kacināt sabiedrību – var. Tādēļ minētos četrus pantus jāpadara par neaizskaramiem.

V. Krustiņš: – Un kā jūs, jurists, politisks darbinieks, uztverat pieteikumu mainīt pantu par latviešu valodu kā valsts valodu? Par to parakstījušies Lindermana, Osipova, Gapoņenko organizēti tūkstoši pilsoņu!

– Te jāatgriežas pie jēdziena "kolonists". Diemžēl Latvijā ir liela iedzīvotāju daļa, pat pilsoņu vidū, kuri ir saglabājuši kolonisko, impērisko domāšanu un attiecīgi tai vēlas pielāgot neatkarīgās Latvijas Konstitūciju. Uzbrukt valsts valodai nozīmē uzbrukt vienam no valsts pamatelementiem. Pēc būtības tā ir vēlme veidot LPSR 2.

– Kā uz to jāreaģē? Vismaz no tās partijas puses, kura pārstāv Latvijas nacionālistus?

– Nešaubīgi, ka attieksme ir viennozīmīgs nosodījums. Drošības iestādēm būtu daudz stingrāk jāuzrauga pretvalstiskas ievirzes organizācijas. Attiecībā par tālākām reakcijām – daudz kas atkarīgs no tā, vai NA būs valdībā. Man neliekas pareiza attieksme, ka jebkurš, pat nepilsonis, demokrātiskā valstī var vākt pilsoņu parakstus par jebko. Latvijas valsti nodibināja ar latviešu tautas pašnoteikšanās centieniem, un to veidoja nevis kaut kādas impērijas guberņas, bet tieši tās teritorijas, kuras apdzīvoja latvieši. Tāpēc šāda parakstu vākšana ir pret Latvijas valsts 18. novembra proklamēšanas aktu un pret pašu Satversmes būtību. CVK vietā es pat nepieņemtu šos parakstus, jo tie neatbilst Satversmes jēgai.

– Jūs sūdzēsiet Cimdara kunga komisiju Satversmes tiesā?

– Tā nav Cimdara vaina, vairāk Latvijas politiskās elites vispārējā klusuciešana, nevēršoties pret izrīcībām, kādas nebūtu iespējamas nevienā normālā Eiropas valstī. Normāli šādas aktivitātes tiktu uztvertas kā absurdas, pretvalstiskas. Latvijā diemžēl ir daudz pielaidīgāka attieksme pret valsts neatkarības pretiniekiem.

E. Līcītis: – Sakiet, vai Zīles kungs jūs arī kritizēja par asiem, nepārdomātiem izteikumiem?

– Jā, bet man grūti iedomāties Latvijā tādu politiķi, kurš nekad nebūtu pateicis ko neveiklu, interpretējamu vai sagrozāmu.

– Ko teica premjera kandidāts Gaidis Bērziņš?

– Viņš ir jurists un saprot juridisko argumentāciju, tāpat kā Dzintars Rasnačs. Es jau sacīju, ka ne visus šeit padomju laikā iebraukušos ir vienādi jāuzskata, jo ir ļoti sekmīgi iekļaušanās paraugi latviskā sabiedrībā. Diemžēl pārāk daudzi krievvalodīgie ir tās propagandas ietekmē, kuru izstrādā Kremlī, bet izplata Latvijā. Kultūras ministres Ēlertes jaunajā integrācijas programmā ir daudz vērtīgu lietu un mehānismu, kā veicināt šo cilvēku iekļaušanos mūsu sabiedrībā. Ar to ir jāstrādā un ir jāparāda politiskā griba īstenot Ēlertes kundzes programmu. Ja mācības latviešu valodā tiktu sāktas jau bērnudārzā, tad ir krietni liela cerība, ka šie cilvēki integrēsies latviskajā vidē ne tikai valodas, bet arī domāšanas ziņā.

V. Krustiņš: – Nu tad, ko darīsiet, Iesalnieka kungs? Mierīgi sēdēsiet solos un kabinetos?

– Nē, mūsu ideoloģiskie pretinieki redz un novērtē, cik aktīvi "Visu Latvijai" strādā ar jaunatni. Tas ļauj cerēt, ka pieaugsim spēkā, biedru skaitā un ietekmē.

Egils Līcītis
Latvijas Avīze (2011.09.30)