» Nacionālā apvienība lūdz izvērtēt Urbanoviča izteikumus par atbalstu divvalodībai

Nacionālās apvienības Visu Latvijai! – TB/LNNK frakcija ir vērsusies Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā ar lūgumu izvērtēt, vai ar izteikumiem par atbalstu krievu valodas noteikšanai par otru valsts valodu 10. Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs (Saskaņas centrs) nav pārkāpis Satversmē noteikto Saeimas deputāta zvērestu, kas pieprasa stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu.

Atbilstoši Satversmes 18.pantam, visi Saeimas deputāti stājoties amatā Saeimas sēdē dod šādu svinīgu solījumu: "Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus." Saeimas deputātu ētikas kodeksa 4. punktā ir noteikts, ka „Deputāts godprātīgi ievēro Saeimas deputāta svinīgajā solījumā pausto apņemšanos.”

» Nacionālā apvienība rosina noteikt stingrākas prasības azartspēlēm

Nacionālās apvienības Visu Latvijai! – TB/LNNK frakcija Saeimā ir iesniegusi virkni priekšlikumu grozījumiem Azartspēļu un izložu likumā un likumā „Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”, kas vērsti uz stingrāku prasību noteikšanu azartspēļu organizēšanas vietām, kā arī papildus līdzekļu gūšanu valsts budžetā no šīs nozares, lai budžeta konsolidācijas vārdā valdībai nebūtu jāsper citi, tautsaimniecībai un sabiedrībai daudz kaitīgāki soļi.

Ir dīvaini, ka azartspēļu nozare, kas nebūt nav tā pozitīvāk vērtējamā tautsaimniecības nozare, šajā krīzes laikā tiek īpaši saudzēta, atšķirībā no citām nozarēm, kurās dažādu nodokļu un nodevu pieaugums nu jau ir ikdienišķa parādība. Mūsuprāt tieši šeit būtu meklējama vismaz daļa summas, kuru valdība plāno ietaupīt vai iegūt papildus.

» Nacionālā apvienība iesniedz grozījumus Satversmē, kas dotu tautai tiesības vēlēt Valsts prezidentu ar plašākām pilnvarām

Nacionālās apvienības Visu Latvijai! – TB/LNNK frakcija Saeimā ir iesniegusi Satversmes grozījumu projektu, kas dotu tautai tiesības vēlēt Valsts prezidentu ar plašākām pilnvarām. Ieceres mērķis ir panākt tādus grozījumus valsts pamatlikumā, kas nodrošinātu efektīvāku un atbildīgāku valsts pārvaldi, kur Saeimu var līdzsvarot tautas pilnvarota uzticības persona – Prezidents.

Šādu ceļu izvēlējušās daudzas Eiropas valstis, piemēram, Lietuva, Austrija, Francija, Īrija, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija. Pat Igaunijā, kur Prezidentu ievēl parlaments, tam ir būtiski plašākas pilnvaras un atbildība nekā Latvijas Prezidentam. Mūsuprāt, piedāvātās izmaiņas ļautu pārvarēt Latvijai konstitucionālo krīzi, kas saistās ar tautas uzticības zudumu valsts pārvaldes institūcijām. Grozījumu projekts paredz iespēju stabilizēt varu, padarot to par efektīvu tautvaldības instrumentu.

» Visu Latvijai! aicina iedzīvotājus piedalīties 24. marta protesta akcijā pret netaisnīgajiem Latvenergo tarifiem

Ir paredzēts, ka no 2011. gada 1. aprīļa mājsaimniecībām stāsies spēkā jauns Latvenergo elektroenerģijas tarifs, kas par patērēto elektroenerģiju virs 1200 kWh gadā (100 kWh mēnesī) paredz būtiski augstāku tarifu. Ir skaidrs, ka šāds tarifu plāns visvairāk skars ģimenes ar bērniem vai kurās kopā dzīvo vairākas paaudzes, lauku mājsaimniecības un mājsaimniecības, kuras izvēlējušās videi draudzīgāku (bet elektroenerģiju patērējošu) apkures veidu. Šīm mājsaimniecībām praksē nav iespējams iekļauties 100 kWh elektroenerģijas patēriņā mēnesī.

Šāds tarifu plāns ir ne vien ekonomiski neloģisks (vairāk maksā tas, kas vairāk patērē), bet arī netaisnīgs pret ģimenēm ar bērniem un ilgtermiņā negatīvi ietekmēs jau tā traģisko Latvijas demogrāfisko situāciju. Sabiedrībai kārtējo reizi tiek dots signāls – ģimenes ar bērniem mums nav vajadzīgas. No valstij piederoša uzņēmuma šāda attieksme nebūtu pieļaujama, taču, kas vēl ciniskāk – šo netaisnīgo elektroenerģijas tarifu nu jau ir apstiprinājusi arī institūcija, kurai it kā vajadzētu rūpēties par sabiedrības interesēm – nesen valdošās koalīcijas ievēlētā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

» Nav pieņemami, ka Ārlietu ministrija paslepus izplata melīgu informāciju par 16. martu

2011. gada 16. marta laikrakstā „Latvijas Avīze” ir publicēti fragmenti no kāda Ārlietu ministrijas „dienesta vajadzībām” izplatīta dokumenta par 16. martu. Dokuments adresēts visu ministriju valsts sekretāriem, Valsts prezidenta kancelejas vadītājam, Ministru prezidenta biroja vadītājai un Saeimas priekšsēdētājas ārlietu padomniekam un tajā Ārlietu ministrija dod amatpersonām padomus, kā publiskajā telpā runāt par leģionāru atceres dienas pasākumiem.

Minētajā dokumentā atrodama arī acīmredzami melīga informācija, kura ir viegli pārbaudāma. Proti, dokumentā apgalvots, ka "bijušo karavīru organizācijas bojāgājušos cīņu biedrus piemin privāti, pulcējoties baznīcā un kapsētā" un "leģionāru organizācijas nav iesniegušas pieteikumus akciju rīkošanai 16. martā". Kā zināms jau vairākus gadus pēc kārtas, arī šogad, 16. marta gājienu no Doma baznīcas līdz Brīvības piemineklim ir pieteikusi un organizē "Daugavas Vanagi Latvijā", kas ir viena no divām lielākajām bijušo leģionāru organizācijām. Pasākumos vienmēr piedalās arī otra lielā leģionāru organizācija – Latvijas Nacionālo karavīru biedrība.

» Nacionālā apvienība pauž neizpratni par Valda Dombrovska attieksmi pret leģionāriem un 16. martu

1998. gada 29. oktobrī Saeima pieņēma deklarāciju „Par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā”, kurā Saeima Latvijas valdībai noteica pienākumu 1) prasīt no okupētājvalstīm un to tiesību pārņēmējām valstīm, lai tās saskaņā ar starptautisko tiesību normām samaksātu Latvijas pilsoņiem, to ģimenes locekļiem un mantiniekiem kompensācijas par zaudējumiem, kas viņiem radušies sakarā ar prettiesisku mobilizāciju okupētājvalstu armijās; 2) rūpēties par latviešu karavīru goda un cieņas aizskārumu novēršanu Latvijā un ārzemēs.

Tuvojoties 16. martam – Latviešu leģionāru atceres dienai – Ministru prezidents Valdis Dombrovskis intervijā 2011. gada 8. marta laikrakstā „Latvijas Avīze” apgalvoja, ka „16. marts jau sen no piemiņas dienas ir pārvērties par datumu, kad dažādu veidu ekstrēmisti cenšas izpausties un savstarpēji konfrontēties. (..) Es personīgi nedomāju, ka 16. martam būtu jābūt kādai atzīmējamai dienai ar īpašu nozīmi.” Ar līdzīgiem izteikumiem Valdis Dombrovskis ir nācis klajā arī vairākās intervijās TV.

» Saeima noraida priekšlikumu 16. martu noteikt kā oficiāli atzīmējamu dienu

Šodien Saeimas vairākums noraidīja Nacionālās apvienības Visu Latvijai! – TB/LNNK frakcijas priekšlikumu turpmāk 16. martu noteikt kā oficiāli atzīmējamu latviešu nacionālo karavīru dienu. Pret latviešu leģionāru godināšanu nobalsoja visi klātesošie Saskaņas centra un Par labu Latviju deputāti, kā arī gandrīz visi klātesošie Zaļo un zemnieku savienības (izņemot Ingmāru Līdaku un Gunti Rozīti) un Vienotības (izņemot Kārli Šadurski un Aivaru Volfu) deputāti, ieskaitot tos, kas sevi dēvē par Latvijas patriotiem un mēdz braukāt apkārt pa leģionāru pasākumiem, uzstājoties ar kaismīgām runām par Tēvzemes mīlestību un patriotismu.

Atgādinām, ka jau kopš 1952. gada trimdas latviešu organizācija „Daugavas Vanagi” atzīmē 16. martu kā latviešu leģionāru atceres dienu. Šis datums tika izvēlēts tāpēc, ka 1944. gadā no 16. līdz 19. martam, kad fronte bija pietuvojusies bīstami tuvu Latvijas Austrumu robežai, norisinājās smagas kaujas Veļikajas upes krastā par augstieni "93,4". Tā bija pirmā un vienīgā kauja visā 2. pasaules kara laikā, kad abas Latviešu leģiona divīzijas – 15. un 19. – cīnījās plecu pie pleca. Latvijā pirmo reizi 16. martu kā latviešu leģionāru atceres dienu atzīmēja 1990. gadā.

» Nacionālā apvienība rosina atjaunot darbu pie okupācijas seku novērtēšanas

Izmantojot Saeimas kārtības ruļļa 119. pantā noteiktās tiesības, Nacionālās apvienības Visu Latvijai! – TB/LNNK Saeimas frakcija ir uzdevusi Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim deputātu jautājumu, kas saistīts ar komisijas, kura strādāja pie PSRS okupācijas seku novērtēšanas, iespējamo darbības atjaunošanu. Minētā komisija tika izveidota 2005. gadā, bet 2009. gadā, kad komisijas darbs jau tuvojās noslēgumam, ekonomiskās krīzes dēļ tās darbība tika apturēta. Kopš tā laika PSRS okupācijas radīto zaudējumu apkopošanu un aprēķināšanu turpina uz komisijas locekļu bāzes izveidotā sabiedriskā organizācija „Latvijas okupācijas izpētes biedrība” par privāti saziedotiem līdzekļiem.

Atgādinām, ka 2005. gada 12. maijā Saeima pieņēma deklarāciju „Par Latvijā īstenotā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības totalitārā komunistiskā okupācijas režīma nosodījumu”, kurā cita starpā Saeima Ministru kabinetam uzdeva šādus uzdevumus:

» Nacionālā apvienība ierosina noteikt prasību masu medijiem atklāt to patiesos īpašniekus

Nacionālās apvienības Visu Latvijai! – TB/LNNK frakcija Saeimā iesniegusi likumprojektu grozījumiem likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”, saskaņā ar kuriem masu mediju dibinātājiem tiktu noteikts pienākums reģistrācijas brīdī, bet jau reģistrētajiem masu medijiem – līdz 2011. gada 1. jūlijam, atklāt to īpašniekus – patiesā labuma guvējus. Turklāt masu mediju dibinātājiem tiktu arī noteikts pienākums ziņot Uzņēmumu reģistram par visām izmaiņām to īpašnieku sastāvā.

Likumprojekts izstrādāts pēc Latvijas Žurnālistu asociācijas ierosinājuma normatīvajos aktos noteikt prasību masu medijiem atklāt to patiesos īpašniekus līdz konkrētām fiziskām personām, lai Latvijas mediju vidi padarītu caurspīdīgāku un mazāk ietekmējamu.

» Nacionālā apvienība ierosina pieļaut dubultpilsonību ārzemju latviešiem

Lai sekmētu valsts saikni ar cilvēkiem, kas okupācijas režīma terora dēļ bijuši spiesti pamest Latviju, un viņu tiešajiem pēcnācējiem, kā arī, lai saglabātu saikni ar Latvijas pilsoņiem, kas pēc neatkarības atjaunošanas izbrauc uz pastāvīgu dzīvi citās valstīs, Nacionālās apvienības Visu Latvijai! – TB/LNNK frakcija Saeimā iesniegusi likumprojektu grozījumiem Pilsonības likumā, kas Latvijas pilsoņiem pieļautu dubulto pilsonību.

Likumprojekta pieņemšanas gadījumā dubultpilsonība būtu iespējama, ja persona ir Šveices, Austrālijas, Brazīlijas, kādas ES vai NATO dalībvalsts pilsonis (pavalstnieks) un grib atjaunot savu Latvijas pilsonību vai arī, ja Latvijas pilsonis vēlas iegūt kādas no minēto valstu pilsonībām (pavalstniecībām), vienlaikus saglabājot savu Latvijas pilsonību. Citās valstīs dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem un to pēcnācējiem, kuri okupācijas laikā bijuši spiesti atstāt Latviju kā bēgļi vai tikuši deportēti un ir naturalizējušies ārvalstīs, būtu iespējams reģistrēties par Latvijas pilsoņiem, bet tikai atsakoties no ārvalsts pilsonības, t.i. – neveidojot dubultpilsonību.