» Cik „nacionāli konservatīva” būs jaunā Kristovska – Kalnietes partija?

4.februāra vakarā LTV raidījuma „100.pants” tiešraidē divi no pērnrudens „lietussargu revolūcijas” līderiem – Ģirts Valdis Kristovskis un Sandra Kalniete pieteica jaunas „nacionāli konservatīvas” partijas veidošanu. Pašreizējais noskaņojums Latvijas sabiedrībā liecina, ka daudzi latvieši, kuriem ir tuvas nacionālās un konservatīvās vērtības, saista lielas cerības ar šo jaunveidojamo politisko spēku, cerot, ka tas ne vien aizstāvēs tiesiskumu, bet varētu ap sevi konsolidēt, ja ne visus, tad vismaz lielāko daļu, nacionāli konservatīvo politiķu, kas līdz šim bijuši izkaisīti pa vairākām partijām. Līdz ar to beidzot tiktu novērsta nacionālo politisko spēku sadrumstalotība un savstarpējā konkurence, tādējādi nacionāli konservatīvajam vēlētājam izvēli vēlēšanās darot daudz skaidrāku. Turklāt šāds vienots spēks varētu daudz efektīvāk aizstāvēt nacionālas Latvijas mērķi. ... Vismaz tādas ir cerības.

Jaunās partijas politiskais uzstādījums – „demokrātiska, patriotiska un novados sakņota nacionāli konservatīva partija” – liek domāt, ka minētajām cerībām varētu būt pamats. Cerību pamatotību it kā apstiprina arī apstāklis, ka jauno partiju dibinās ne tikai Ģirts Valdis Kristovskis, bet tai, iespējams, varētu pievienoties arī daudzi citi politiķi, par kuru nacionālo stāju nav šaubu – Anna Seile, Gunārs Laicāns, Inese Vaidere, Kārlis Šadurskis, Ilma Čepāne un varbūt pat Visvaldis Lācis.

» Kāpēc nacionālisms tomēr noderīgs

Pēc mana raksta "Veselīga nacionālisma robežas" publicēšanas 2007. gada 27. decembra "Latvijas Avīzes" numurā pašpasludinātais žurnālistikas korifejs Kārlis Streips laikraksta "Diena" interneta versijā www.vdiena.lv pārmeta, ka "Latvijas Avīze" pārāk daudz ļaujot izteikties partijas "Visu Latvijai!" pārstāvjiem. Pārmetumi gan ir stipri nevietā, jo, pirmkārt, rakstā partija "Visu Latvijai!" vispār netika pieminēta ne ar pušplēstu vārdu un, otrkārt, kas gan viņam ir devis tiesības noteikt, kuram ļaut publicēties "Latvijas Avīzē" un kuram ne? Vai viņš par kādu informācijas vārtsargu uzmeties? Turklāt tā pati "Diena" visai bieži publicē tai tīkamo partiju, ieskaitot "Saskaņas centra", pārstāvju viedokļus.

» Vai komisārs uzklausīs arī latviešu viedokli?

Jau tuvāko dienu laikā taisnā ceļā no Maskavas Latvijā kārtējo reizi ieradīsies Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) augstais komisārs nacionālo minoritāšu jautājumos. Šoreiz tas nav mums jau labi zināmais Makss van der Stūls vai Rolfs Ekeuss, bet gan jaunais šā amata pildītājs Knuts Vollebeks. Teorētiski it kā varētu cerēt, ka jaunais komisārs nesekos savu priekšgājēju izteikti tendenciozajai un vienpusīgajai pieejai un beidzot savas vizītes laikā uzklausīs ne tikai "krievvalodīgās minoritātes" pārstāvju viedokli, bet tiksies arī ar vietējās pamatnācijas – latviešu – pārstāvjiem.

» Veselīga nacionālisma robežas

Vai pēdējā laikā Latvijā pieņemas spēkā neonacisms un rasisms? Vismaz tā labpatīkas apgalvot Latvijas krievu presei. Nav noslēpums, ka Krievijas mediji Latviju visai bieži attēlo kā fašistisku un ksenofobisku zemi, kurā esot senas neiecietības tradīcijas (atcerēsimies kaut vai latviešu leģionāru attēlojumu vairākās nesen tapušajās krievu "dokumentālajās" filmās), turklāt arī rasisms un neonacisms latviešiem neesot svešs. Savukārt atsevišķi krieviski rakstošie Latvijas preses izdevumi uzņēmušies pienākumu meklēt tam pierādījumus. Un pierādījumi esot atrasti ...

» Abrene ir sena latgaļu zeme, nevis „jauniegūta teritorija”!

29.novembrī Satversmes tiesa pasludināja spriedumu Latvijas – Krievijas robežlīguma lietā, kurā atzina, ka robežlīgums un vairāki likumi, kas saistīti ar šo robežlīgumu, nepārkāpj Satversmes 3.pantu, kurā noteikts, ka „Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale.”

Analizējot minētā sprieduma juridisko argumentu ķēdi, noprotams, ka viens no šāda gala slēdziena nozīmīgākajiem balstiem bijis tiesas secinājums, ka „Abrenes apvidus uzskatāms par jauniegūtu teritoriju, ko Latvija pievienoja savai teritorijai pēc Miera līguma spēkā stāšanās.” (sprieduma 53.punkta pēdējais teikums) Uzskatu, ka šāds secinājums ir vēsturiski un juridiski neprecīzs. Bet bez šī secinājuma nopietni sašķobās tiesas argumentācija, ka noslēgtais robežlīgums nepārkāpj Satversmes 3.pantu.

» 18. novembris – diena, kad latvieši varu ņēma savās rokās!

Ja nebūtu 11. un 18. novembra, tad arī Latvijā novembris būtu viens no gada drūmākajiem periodiem. Taču, pateicoties šiem liktenīgajiem datumiem, novembra vidus Latvijā ir kļuvis par ikgadēju valstiskā patriotisma laiku, kurā emocionāla saviļņojuma sajūtas pārņem pat daudzus ikdienā tik pragmatiskos latviešus. Šis laiks ļauj mums sajusties kā daļai no kaut kā liela un nozīmīga, kā daļai no latviešu tautas, kurai ir gan savi varoņi, gan savas uzvaras.

» Vai tiek veidota jauna liberāla lielpartija?

Kāpēc virsrakstā ietvēru vārdu "lielpartija"? Tāpēc, ka šajā rakstā nebūs runa par kārtējo vietējo ekonomisko grupējumu veidotu potenciālu varas partiju, kas uz kādu saukļu rēķina censtos "iebraukt Saeimā" ar 7 līdz 20 deputātu vietām. Rakstā būs runa par iespējamu politisko apvienību, kura mērķē uz ievērojamu ideoloģisko nišu un vismaz 30-35 deputātu vietām kā minimums. Lai arī Rietumvalstīs ar senām demokrātijas tradīcijām vienai partijai iegūt šādu procentu no deputātu kopskaita nav nekāds brīnums, tomēr Latvijas apstākļos tā būtu dēvējama patiešām par "lielpartiju". Pēdējoreiz Latvijas parlamentārisma vēsturē šādu rezultātu sasniedza "Latvijas ceļš", 5. Saeimā iegūstot 36 deputātu vietas.

» Trīs konkurējošās „elites”

Dienās, kad Latvijas politikā arvien skaidrāk un asāk iezīmējas cīņa starp diviem grupējumiem, kuras es nosauktu par divām elitēm, mēs bieži aizmirstam, ka viss nemaz nav tik vienkārši. No abu šo grupējumu masu ietekmēšanas ruporiem bieži var nojaust attieksmi - ja tu esi pret „sorosistiem”, tātad tu atbalsti valdošo koalīciju, un otrādi - ja tu kritizē valdošo koalīciju, tātad pats esi „sorosists” vai viņiem pietuvināts. Vai tā tik tiešām ir? .. Patiesībā, ja runājam par Latvijas latviešu sabiedrību, tad var izdalīt vismaz trīs „elites”.

» Neatkarīgi no reliģiskās pārliecības, mums ir kopēja cīņa!

Dažādās diskusijās nereti nākas pieskarties arī reliģiskajiem jautājumiem, un tad diskusijas diemžēl bieži mēdz izvērsties par vārdu kaujām starp kristiešiem un pagāniem (dievturiem), tāpēc nolēmu īsumā izklāstīt savas domas šajā jautājumā. Pieņemu, ka līdzīgi varētu domāt daudzi no mums.

Uzreiz teikšu, ka, manuprāt, ir jānošķir trīs dažādas lietas - attieksme pret kristīgo baznīcu kā organizāciju, attieksme pret kristīgo ticību kā reliģiju un attieksme pret kristiešiem kā cilvēkiem.

» "Pilsoņu diena" un "patriotisms"

Nesen sākušās runas par to, ka Latvijā vajadzētu ieviest "Pilsoņu dienu", kas pēc Naturalizācijas pārvaldes un Tieslietu ministra Gaida Bērziņa (TB/LNNK) domām veicinātu patriotismu un lepnumu par Latvijas pilsonību. Šāda diena jau tiekot atzīmēta ASV, Austrālijā, Igaunijā un citās valstīs. Naturalizācijas pārvaldes priekšniece, masveidīgās naturalizācijas propagandētāja Eiženija Aldermane uzskata, ka šīs dienas mērķis būtu "veicināt patriotismu, pilsonisko līdzdalību un lepnumu par savu valsti." Naturalizācijas pārvaldē jau esot izveidota darba grupa, kas izstrādās konkrētus priekšlikumus par šīs dienas ieviešanu.