» Vai tiek veidota jauna liberāla lielpartija?

Kāpēc virsrakstā ietvēru vārdu "lielpartija"? Tāpēc, ka šajā rakstā nebūs runa par kārtējo vietējo ekonomisko grupējumu veidotu potenciālu varas partiju, kas uz kādu saukļu rēķina censtos "iebraukt Saeimā" ar 7 līdz 20 deputātu vietām. Rakstā būs runa par iespējamu politisko apvienību, kura mērķē uz ievērojamu ideoloģisko nišu un vismaz 30-35 deputātu vietām kā minimums. Lai arī Rietumvalstīs ar senām demokrātijas tradīcijām vienai partijai iegūt šādu procentu no deputātu kopskaita nav nekāds brīnums, tomēr Latvijas apstākļos tā būtu dēvējama patiešām par "lielpartiju". Pēdējoreiz Latvijas parlamentārisma vēsturē šādu rezultātu sasniedza "Latvijas ceļš", 5. Saeimā iegūstot 36 deputātu vietas.

» Trīs konkurējošās „elites”

Dienās, kad Latvijas politikā arvien skaidrāk un asāk iezīmējas cīņa starp diviem grupējumiem, kuras es nosauktu par divām elitēm, mēs bieži aizmirstam, ka viss nemaz nav tik vienkārši. No abu šo grupējumu masu ietekmēšanas ruporiem bieži var nojaust attieksmi - ja tu esi pret „sorosistiem”, tātad tu atbalsti valdošo koalīciju, un otrādi - ja tu kritizē valdošo koalīciju, tātad pats esi „sorosists” vai viņiem pietuvināts. Vai tā tik tiešām ir? .. Patiesībā, ja runājam par Latvijas latviešu sabiedrību, tad var izdalīt vismaz trīs „elites”.

» Neatkarīgi no reliģiskās pārliecības, mums ir kopēja cīņa!

Dažādās diskusijās nereti nākas pieskarties arī reliģiskajiem jautājumiem, un tad diskusijas diemžēl bieži mēdz izvērsties par vārdu kaujām starp kristiešiem un pagāniem (dievturiem), tāpēc nolēmu īsumā izklāstīt savas domas šajā jautājumā. Pieņemu, ka līdzīgi varētu domāt daudzi no mums.

Uzreiz teikšu, ka, manuprāt, ir jānošķir trīs dažādas lietas - attieksme pret kristīgo baznīcu kā organizāciju, attieksme pret kristīgo ticību kā reliģiju un attieksme pret kristiešiem kā cilvēkiem.

» "Pilsoņu diena" un "patriotisms"

Nesen sākušās runas par to, ka Latvijā vajadzētu ieviest "Pilsoņu dienu", kas pēc Naturalizācijas pārvaldes un Tieslietu ministra Gaida Bērziņa (TB/LNNK) domām veicinātu patriotismu un lepnumu par Latvijas pilsonību. Šāda diena jau tiekot atzīmēta ASV, Austrālijā, Igaunijā un citās valstīs. Naturalizācijas pārvaldes priekšniece, masveidīgās naturalizācijas propagandētāja Eiženija Aldermane uzskata, ka šīs dienas mērķis būtu "veicināt patriotismu, pilsonisko līdzdalību un lepnumu par savu valsti." Naturalizācijas pārvaldē jau esot izveidota darba grupa, kas izstrādās konkrētus priekšlikumus par šīs dienas ieviešanu.

» Jaunatnes pretestības kustība padomju okupācijas laikā

Sestdien, 16. jūnijā, tiku uzaicināts uzstāties ar referātu konferencē "Totalitāro komunistisko režīmu noziegumu izskatīšanu nodot starptautiskam tribunālam", kas notika Kara muzeja lielajā zālē. Šajā dienā pēc lietuviešu iniciatīvas notika līdzīga satura konferences daudzās Austrumeiropas valstīs. Vēlāk visās valstīs notikušo konferenču gala dokumenti tiks apkopoti vienotā apsūdzībā un nosūtīti vadošajām ES institūcijām, ASV, Lielbritānijas un citu lielvalstu valdībām. Uzreiz jāsaka, ka, tā kā neesmu profesionāls vēsturnieks, referāta faktu materiālu ieguvu vairāku profesionālo vēsturnieku darbos (šī tēma Latvijā gan līdz šim vēl ir maz pētīta). Piedāvāju arī šeit iepazīties ar mana referāta saturu:

» 1920. gada Latvijas – Krievijas Miera līguma spēkā esamība

Līdz datumam, kad Saeima nolēmusi galīgajā lasījumā ratificēt jauno Latvijas – Krievijas robežlīgumu, atsakoties no Latvijai de jure piederošās Abrenes, palikušas vien dažas dienas. Personīgi man interese par šo procesu nav bijusi tikai politiska, bet arī akadēmiska. Tieši tāpēc kā savu gala darbu, beidzot Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, esmu izstrādājis diplomdarbu ar nosaukumu „1920. gada Latvijas – Krievijas Miera līguma spēkā esamība”.

Darbā gan no starptautisko, gan konstitucionālo tiesību viedokļa aplūkoti daudzi Miera līguma aspekti, īpašu uzmanību pievēršot Miera līguma 3. panta, kurš regulē Latvijas – Krievijas robežu, analīzei. Līdz ar to daudz aplūkots arī jaunais Latvijas – Krievijas robežlīgums, tā noslēgšanas juridiskais fons un nozīme.

» Kāpēc igauņu nacionālisti neizgāja ielās?

Sakarā ar pēdējās nedēļas notikumiem Igaunijā, kad okupantu jaunākā paaudze vairākās Igaunijas pilsētās rīkoja vēl līdz šim neredzētus grautiņus un laupīšanas, bieži dzirdēts jautājums, kāpēc igauņu radikālie nacionālisti, tādi kā Igaunijas Neatkarības partija un Igauņu nacionālā kustība, neizgāja ielās un nedeva pretsparu šiem okupantu vandāļiem. Tiesa, 27. aprīļa vakarā Tallinas galvenajā laukumā notika masveidīgs kautiņš starp krieviem un igauņu nacionālistiem, taču visā visumā igauņu nacionālisti uzvedās ļoti mierīgi.

» 16. marta jaunais simbolisms

Jau kopš 1952. gada trimdā, bet vēlāk arī pašā Latvijā, 16. marts latviešiem asociējas ar Latviešu leģionu un leģionāriem – tā ir latviešu leģionāru atceres diena. Taču pēdējos gados šī diena arvien vairāk iegūst vēl vienu papildus nozīmi kā latviešu nacionālā spīta diena, kad daudzi latviešu nacionālisti pauž savu neapmierinātību ar valsts varas necienīgo attieksmi pret Latviešu leģionu, nacionālistiem un valdošo antinacionālo politiku vispār. Kāpēc tā sanācis un kāpēc tieši šī diena?

» Vai Latviju Eirovīzijā pārstāvēs dziesma krievu valodā?

Nu jau vairākus gadus īpaši vairs nesekoju līdzi Eirovīzijas ikgadējiem dziesmu konkursiem, taču šogad manu uzmanību piesaistīja apstāklis, ka Latvijas atlases konkursā piedalās arī dziesma krievu valodā – Intara Busuļa „Gonki” – kurai turklāt ir reālas izredzes uz uzvaru un sekojošu došanos uz „lielo” Eirovīzijas finālu Helsinkos kā Latvijas „pārstāvei”.

Esam jau samierinājušies ar to, ka pārstāvēt Latviju uz Eirovīziju dodas dziesmas angļu valodā, kaut gan tas ir pilnīgi aplami, jo Latviju pārstāvošai dziesmai, tāpat kā jebkam citam, būtu jāreprezentē latviskums – latviešu mentalitāti, kultūru, tradīcijas un, protams, valodu. Kāda interese skatīties dziesmu konkursu, kurā gandrīz visas Eiropas valstis pārstāv dziesmas angļu valodā, it kā visu Eiropu apdzīvotu angļi? Tiesa, vairākas Eiropas valstis, piemēram, Francija, Spānija, arī citas, vēl nav zaudējušas savu nacionālo pašlepnumu un arī uz kosmopolītisma pārpilno Eirovīzijas dziesmu konkursu sūta dziesmas savā dzimtajā valodā. Diemžēl latviešiem šāda nacionālā pašlepnuma trūkst.

» Valentīndienas simbolisms

Lielākai daļai jauniešu 14.februāris jeb Valentīndiena asociējas ar „mīlestības dienu”, taču man šī diena saistās ar pavisam cita veida simbolismu – Valentīndiena, tāpat kā „Helovīns” un citi līdzīgi nesenajā pagātnē no rietumiem ievazāti svētki, ir tikai kārtējais pasaules kultūras unifikācijas un kosmopolitizēšanas izpausmes veids.

Jau kopš senseniem laikiem pasaules iedzīvotāji ir sagrupējušies ciltīs, vēlāk tautās un nācijās. Līdzās valodai un vēsturei, katras tautas viena no būtiskākajām identitātes sastāvdaļām ir tās unikālā, no citām tautām atšķirīgā, kultūra un tradīcijas, kuras veidojušās pamatojoties uz tautas pieredzi konkrētajos dzīves apstākļos tās tēvzemē. Tautas ģenētiskā izcelsme, valoda, vēsture un kultūra kopā veido tautas mentalitāti.