Sakarā ar pēdējās nedēļas notikumiem Igaunijā, kad okupantu jaunākā paaudze vairākās Igaunijas pilsētās rīkoja vēl līdz šim neredzētus grautiņus un laupīšanas, bieži dzirdēts jautājums, kāpēc igauņu radikālie nacionālisti, tādi kā Igaunijas Neatkarības partija un Igauņu nacionālā kustība, neizgāja ielās un nedeva pretsparu šiem okupantu vandāļiem. Tiesa, 27. aprīļa vakarā Tallinas galvenajā laukumā notika masveidīgs kautiņš starp krieviem un igauņu nacionālistiem, taču visā visumā igauņu nacionālisti uzvedās ļoti mierīgi.
Man tam ir ļoti vienkāršs izskaidrojums - Bronzas kareivja pārvietošanas jautājumā igauņu nacionālisti solidarizējās ar savu valdību un paklausīja tās aicinājumam kautiņos neiesaistīties. Jāņem vērā, ka pašreizējo Igaunijas valdību veido Reformu partija un Tēvzemes savienības un Res Publica apvienība. Visas šīs partijas, it sevišķi Tēvzemes savienība, kura ir nacionālāka par mūsu TB/LNNK, ir salīdzinoši nacionālistiski un patriotiski noskaņotas. Tāpēc igauņu radikālajiem nacionālistiem ir zināms respekts pret savu valdību, kas parādījusi tik spēcīgu mugurkaulu strīdā ar Krieviju un vietējiem okupantiem. Līdz ar to viņi visu savu kritiku vērš pret prokrieviski noskaņoto Tallinas mēru Edgaru Savisāru (Centra partija), kurš būtībā solidarizējies ar okupantu vandāļiem. Igaunijas Centra partiju varētu raksturot kā kaut ko pa vidu starp Latvijas Saskaņas centru un LC/LPP. Igauņu nacionālisti izvērsuši parakstu vākšanu par to, lai Savisāru atbrīvotu no Tallinas mēra amata. Un viņiem ir ļoti labi rezultāti, jo savākti jau gandrīz 100 000 paraksti. Ceru, ka viņiem izdosies to prokrievisko kangaru izmest no Tallinas mērijas.
Pat Igaunijas liberālais prezidents Tomass Hendriks Ilvess, kura pārliecība daudzējādā ziņā ir līdzīga Vairas Vīķes-Freibergas pārliecībai, izšķirošajā momentā tomēr solidarizējās ar Igaunijas nacionālistisko valdību. Šaubos, vai līdzīgā situācijā tādu pašu rīcību varētu sagaidīt no mūsu prezidentes. Viņa nekad nesolidarizētos ar nacionālistiem, kuru apņēmīgā rīcība izraisītu konfrontāciju ar Krieviju un vietējiem okupantiem.
Latvijā izskan minējumi, vai kaut ko līdzīgu nevarētu sagaidīt arī no Latvijas okupantiem? Mana atbilde būtu, ka tuvākajā laikā nē. Tiesa, no vietējiem okupantu radikāļiem ir vērojamas zināmas aktivitātes, lai kaut ko izraisītu, tomēr Igaunijas un Latvijas situācija ir krasi atšķirīga. Latvijā pie varas ir valdība, kas ir visprokrieviskāk orientētā kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Latvijas okupantiem vienkārši nav par ko protestēt, jo viņu vēlme Latviju padarīt par oficiālu divkopienu valsti piepildās daudz straujāk nekā viņi pat bija cerējuši. Nepietika ar to, ka Latvijas valdība steigšus atdeva Krievijai Abreni un pasludināja 8. martu par svinamu dienu, bet viņiem pat pietika nekaunības nepaust Igaunijai atbalstu šajā grūtajā situācijā (Lietuvas parlaments to izdarīja vienbalsīgi). Pat ASV paudusi atbalstu, bet mūsu kangari no TP un LC/LPP jau pat uz tādu sīkumu nav spējīgi. Vispār augstāku kangarisma pakāpi grūti iedomāties! Latvijas valdība un Saeimas vairākums dara pilnīgi visu, lai izpatiktu vietējai okupantu kopienai. Kāpēc gan krieviem protestēt?
Šajā situācijā tieši latviešu nacionālistiem būtu jābūt tiem, kas iziet ielās un aktīvi pauž savu nosodījumu pretvalstiskajai valdībai! Šī valdība vienkārši ir jāgāž visiem iespējamajiem likumīgajiem līdzekļiem, citādi Latvija straujiem soļiem tiek veidota par Krievijas vasaļvalsti, kuras valdošie politiķi skatās mutē katram Krievijas un vietējās okupantu kopienas teiktajam. Man vispār grūti iedomāties, kāpēc latvieši vēl jo projām pacieš šādu klaju ņirgāšanos par sevi no valdošā režīma puses? Laikam jau esam pārāk kūtri, bet kūtras tautas iznīkst.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru