Darbā gan no starptautisko, gan konstitucionālo tiesību viedokļa aplūkoti daudzi Miera līguma aspekti, īpašu uzmanību pievēršot Miera līguma 3. panta, kurš regulē Latvijas – Krievijas robežu, analīzei. Līdz ar to daudz aplūkots arī jaunais Latvijas – Krievijas robežlīgums, tā noslēgšanas juridiskais fons un nozīme.
svētdiena, 2007. gada 13. maijs
» 1920. gada Latvijas – Krievijas Miera līguma spēkā esamība
Darbā gan no starptautisko, gan konstitucionālo tiesību viedokļa aplūkoti daudzi Miera līguma aspekti, īpašu uzmanību pievēršot Miera līguma 3. panta, kurš regulē Latvijas – Krievijas robežu, analīzei. Līdz ar to daudz aplūkots arī jaunais Latvijas – Krievijas robežlīgums, tā noslēgšanas juridiskais fons un nozīme.
piektdiena, 2007. gada 4. maijs
» Kāpēc igauņu nacionālisti neizgāja ielās?
Sakarā ar pēdējās nedēļas notikumiem Igaunijā, kad okupantu jaunākā paaudze vairākās Igaunijas pilsētās rīkoja vēl līdz šim neredzētus grautiņus un laupīšanas, bieži dzirdēts jautājums, kāpēc igauņu radikālie nacionālisti, tādi kā Igaunijas Neatkarības partija un Igauņu nacionālā kustība, neizgāja ielās un nedeva pretsparu šiem okupantu vandāļiem. Tiesa, 27. aprīļa vakarā Tallinas galvenajā laukumā notika masveidīgs kautiņš starp krieviem un igauņu nacionālistiem, taču visā visumā igauņu nacionālisti uzvedās ļoti mierīgi.
ceturtdiena, 2007. gada 15. marts
» 16. marta jaunais simbolisms
piektdiena, 2007. gada 23. februāris
» Vai Latviju Eirovīzijā pārstāvēs dziesma krievu valodā?
Nu jau vairākus gadus īpaši vairs nesekoju līdzi Eirovīzijas ikgadējiem dziesmu konkursiem, taču šogad manu uzmanību piesaistīja apstāklis, ka Latvijas atlases konkursā piedalās arī dziesma krievu valodā – Intara Busuļa „Gonki” – kurai turklāt ir reālas izredzes uz uzvaru un sekojošu došanos uz „lielo” Eirovīzijas finālu Helsinkos kā Latvijas „pārstāvei”.
Esam jau samierinājušies ar to, ka pārstāvēt Latviju uz Eirovīziju dodas dziesmas angļu valodā, kaut gan tas ir pilnīgi aplami, jo Latviju pārstāvošai dziesmai, tāpat kā jebkam citam, būtu jāreprezentē latviskums – latviešu mentalitāti, kultūru, tradīcijas un, protams, valodu. Kāda interese skatīties dziesmu konkursu, kurā gandrīz visas Eiropas valstis pārstāv dziesmas angļu valodā, it kā visu Eiropu apdzīvotu angļi? Tiesa, vairākas Eiropas valstis, piemēram, Francija, Spānija, arī citas, vēl nav zaudējušas savu nacionālo pašlepnumu un arī uz kosmopolītisma pārpilno Eirovīzijas dziesmu konkursu sūta dziesmas savā dzimtajā valodā. Diemžēl latviešiem šāda nacionālā pašlepnuma trūkst.
otrdiena, 2007. gada 13. februāris
» Valentīndienas simbolisms
Jau kopš senseniem laikiem pasaules iedzīvotāji ir sagrupējušies ciltīs, vēlāk tautās un nācijās. Līdzās valodai un vēsturei, katras tautas viena no būtiskākajām identitātes sastāvdaļām ir tās unikālā, no citām tautām atšķirīgā, kultūra un tradīcijas, kuras veidojušās pamatojoties uz tautas pieredzi konkrētajos dzīves apstākļos tās tēvzemē. Tautas ģenētiskā izcelsme, valoda, vēsture un kultūra kopā veido tautas mentalitāti.
ceturtdiena, 2007. gada 8. februāris
» Abrenes un tās nozagšanas vēsture
otrdiena, 2006. gada 7. novembris
» Valdošais režīms pret latviešu tautu
otrdiena, 2006. gada 20. jūnijs
» Bez cīņas nebūs Latviskas Latvijas!
Jau kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā pie Latvijas „stūres” ir bijusi lielākā vai mazākā mērā kosmopolītiski un liberāli noskaņota varas elite. Partijas gan ir nākušas un gājušas, atspoguļojot vietējo un ārvalstu oligarhu varas cīņu, taču kopējā virzība ir palikusi nemainīga – Latvija neatlaidīgi ir tikusi veidota par liberālu, multikulturālu valsti. Par „valsti” to gan var saukt visai nosacīti – patiesībā Latvija ir izveidota vien par globālā, mulikulturālā „ciema” administratīvi teritoriālo vienību, kuras suverenitāte ir tikai fikcija tautas acu aizmālēšanai.
pirmdiena, 2006. gada 20. marts
» Demokrātija Lukašenko gaumē
Pirms vēlēšanām Baltkrievijā Latvijas politiskā elite visai bieži nākusi klajā ar nosodījumu Lukašenko režīma veiktajām represijām pret politiskajiem oponentiem. Taču 16. marta notikumi Latvijā sabiedrībai lika pievērst lielāku uzmanību tam, ka arī mūsu politiskās elites demokrātijas izpratne ir visai dīvaina, lai neteiktu vairāk. Liela tautas daļa ir sašutusi un aizvainota par varas elites nožogoto Brīvības pieminekli, kas liedza pat bijušajiem leģionāriem mierīgi nolikt ziedus.Paceļas jautājums, vai demokrātiskā sabiedrībā bija nepieciešami šādi ierobežojumi, un kā vērtēt varas elites retoriku pret tās politiskajiem oponentiem nacionālajā spārnā? Ar kādām tiesībām varas elite visus, kas 16. marta sakarā nepiekrita tās viedoklim, drīkstēja nozākāt par „neonacistiem”, „provokatoriem” un „Latvijas valsts nodevējiem”, izmantojot arī savu politisko un administratīvo resursu, lai ierobežotu politisko oponentu izteikšanās un pulcēšanās brīvību, bet nepakļāvīgos arestējot? Vai Vīķei-Freibergai, Kalvītim, Pabrikam, Aksenokam u.c. „elites pārstāvjiem” pieder kādas objektīvas tiesības uz patiesības monopolu?
