» Nacionālā apvienība pauž neizpratni par Valda Dombrovska attieksmi pret leģionāriem un 16. martu

1998. gada 29. oktobrī Saeima pieņēma deklarāciju „Par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā”, kurā Saeima Latvijas valdībai noteica pienākumu 1) prasīt no okupētājvalstīm un to tiesību pārņēmējām valstīm, lai tās saskaņā ar starptautisko tiesību normām samaksātu Latvijas pilsoņiem, to ģimenes locekļiem un mantiniekiem kompensācijas par zaudējumiem, kas viņiem radušies sakarā ar prettiesisku mobilizāciju okupētājvalstu armijās; 2) rūpēties par latviešu karavīru goda un cieņas aizskārumu novēršanu Latvijā un ārzemēs.

Tuvojoties 16. martam – Latviešu leģionāru atceres dienai – Ministru prezidents Valdis Dombrovskis intervijā 2011. gada 8. marta laikrakstā „Latvijas Avīze” apgalvoja, ka „16. marts jau sen no piemiņas dienas ir pārvērties par datumu, kad dažādu veidu ekstrēmisti cenšas izpausties un savstarpēji konfrontēties. (..) Es personīgi nedomāju, ka 16. martam būtu jābūt kādai atzīmējamai dienai ar īpašu nozīmi.” Ar līdzīgiem izteikumiem Valdis Dombrovskis ir nācis klajā arī vairākās intervijās TV.

» Saeima noraida priekšlikumu 16. martu noteikt kā oficiāli atzīmējamu dienu

Šodien Saeimas vairākums noraidīja Nacionālās apvienības Visu Latvijai! – TB/LNNK frakcijas priekšlikumu turpmāk 16. martu noteikt kā oficiāli atzīmējamu latviešu nacionālo karavīru dienu. Pret latviešu leģionāru godināšanu nobalsoja visi klātesošie Saskaņas centra un Par labu Latviju deputāti, kā arī gandrīz visi klātesošie Zaļo un zemnieku savienības (izņemot Ingmāru Līdaku un Gunti Rozīti) un Vienotības (izņemot Kārli Šadurski un Aivaru Volfu) deputāti, ieskaitot tos, kas sevi dēvē par Latvijas patriotiem un mēdz braukāt apkārt pa leģionāru pasākumiem, uzstājoties ar kaismīgām runām par Tēvzemes mīlestību un patriotismu.

Atgādinām, ka jau kopš 1952. gada trimdas latviešu organizācija „Daugavas Vanagi” atzīmē 16. martu kā latviešu leģionāru atceres dienu. Šis datums tika izvēlēts tāpēc, ka 1944. gadā no 16. līdz 19. martam, kad fronte bija pietuvojusies bīstami tuvu Latvijas Austrumu robežai, norisinājās smagas kaujas Veļikajas upes krastā par augstieni "93,4". Tā bija pirmā un vienīgā kauja visā 2. pasaules kara laikā, kad abas Latviešu leģiona divīzijas – 15. un 19. – cīnījās plecu pie pleca. Latvijā pirmo reizi 16. martu kā latviešu leģionāru atceres dienu atzīmēja 1990. gadā.

» Nacionālā apvienība rosina atjaunot darbu pie okupācijas seku novērtēšanas

Izmantojot Saeimas kārtības ruļļa 119. pantā noteiktās tiesības, Nacionālās apvienības Visu Latvijai! – TB/LNNK Saeimas frakcija ir uzdevusi Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim deputātu jautājumu, kas saistīts ar komisijas, kura strādāja pie PSRS okupācijas seku novērtēšanas, iespējamo darbības atjaunošanu. Minētā komisija tika izveidota 2005. gadā, bet 2009. gadā, kad komisijas darbs jau tuvojās noslēgumam, ekonomiskās krīzes dēļ tās darbība tika apturēta. Kopš tā laika PSRS okupācijas radīto zaudējumu apkopošanu un aprēķināšanu turpina uz komisijas locekļu bāzes izveidotā sabiedriskā organizācija „Latvijas okupācijas izpētes biedrība” par privāti saziedotiem līdzekļiem.

Atgādinām, ka 2005. gada 12. maijā Saeima pieņēma deklarāciju „Par Latvijā īstenotā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības totalitārā komunistiskā okupācijas režīma nosodījumu”, kurā cita starpā Saeima Ministru kabinetam uzdeva šādus uzdevumus:

» Nacionālā apvienība ierosina noteikt prasību masu medijiem atklāt to patiesos īpašniekus

Nacionālās apvienības Visu Latvijai! – TB/LNNK frakcija Saeimā iesniegusi likumprojektu grozījumiem likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”, saskaņā ar kuriem masu mediju dibinātājiem tiktu noteikts pienākums reģistrācijas brīdī, bet jau reģistrētajiem masu medijiem – līdz 2011. gada 1. jūlijam, atklāt to īpašniekus – patiesā labuma guvējus. Turklāt masu mediju dibinātājiem tiktu arī noteikts pienākums ziņot Uzņēmumu reģistram par visām izmaiņām to īpašnieku sastāvā.

Likumprojekts izstrādāts pēc Latvijas Žurnālistu asociācijas ierosinājuma normatīvajos aktos noteikt prasību masu medijiem atklāt to patiesos īpašniekus līdz konkrētām fiziskām personām, lai Latvijas mediju vidi padarītu caurspīdīgāku un mazāk ietekmējamu.

» Nacionālā apvienība ierosina pieļaut dubultpilsonību ārzemju latviešiem

Lai sekmētu valsts saikni ar cilvēkiem, kas okupācijas režīma terora dēļ bijuši spiesti pamest Latviju, un viņu tiešajiem pēcnācējiem, kā arī, lai saglabātu saikni ar Latvijas pilsoņiem, kas pēc neatkarības atjaunošanas izbrauc uz pastāvīgu dzīvi citās valstīs, Nacionālās apvienības Visu Latvijai! – TB/LNNK frakcija Saeimā iesniegusi likumprojektu grozījumiem Pilsonības likumā, kas Latvijas pilsoņiem pieļautu dubulto pilsonību.

Likumprojekta pieņemšanas gadījumā dubultpilsonība būtu iespējama, ja persona ir Šveices, Austrālijas, Brazīlijas, kādas ES vai NATO dalībvalsts pilsonis (pavalstnieks) un grib atjaunot savu Latvijas pilsonību vai arī, ja Latvijas pilsonis vēlas iegūt kādas no minēto valstu pilsonībām (pavalstniecībām), vienlaikus saglabājot savu Latvijas pilsonību. Citās valstīs dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem un to pēcnācējiem, kuri okupācijas laikā bijuši spiesti atstāt Latviju kā bēgļi vai tikuši deportēti un ir naturalizējušies ārvalstīs, būtu iespējams reģistrēties par Latvijas pilsoņiem, bet tikai atsakoties no ārvalsts pilsonības, t.i. – neveidojot dubultpilsonību.

» Bezvīzu režīms ar Krieviju nav Latvijas interesēs

Valsts prezidents Valdis Zatlers savā vizītē Maskavā Latvijas vārdā paudis atbalstu pēc iespējas ātrākai bezvīzu režīma ieviešanai starp Eiropas Savienību un Krievijas Federāciju, uzsverot, ka „jautājums nav par to, vai Krievijas un Eiropas Savienības pilsoņi varēs ceļot abos virzienos bez vīzām, bet gan – kad tas notiks”.

Partija „Visu Latvijai!” pauž neizpratni par šādu Valsts prezidenta paziņojumu, kas ir pretējs Latvijas nacionālajām interesēm un līdzšinējam ārpolitikas kursam. Bezvīzu režīms ar Krieviju nav Latvijas interesēs un, kamēr Latvijas pilsoņi vai to tieši vēlēti pārstāvji nebūs lēmuši citādāk, uzskatām, ka Valsts prezidentam nav tiesību Latvijas vārdā paust šādu ārpolitisku apņemšanos, kas bezvīzu režīma ieviešanas gadījumā rezultētos konkrētās iekšpolitiskās problēmās Latvijai.

» Visu Latvijai! svētku kongresā

» Video: 2010. gada 18. novembra Lāpu gājiens

Video autors: Kalvis Kalsers

» "Antisemītu" medības "Visu Latvijai!" rindās

Klaji apmelojumi "Visu Latvijai!" virzienā birst kā no pārpilnības raga. Tā vien šķiet, ka "Vienotībā" un tās aizkulišu spēlmaņu rindās ir noteikta grupa cilvēku, kuri nu ne par kādu cenu negrib redzēt "Visu Latvijai!" pie valdības galda. Arī pēc piektdienas Valda Dombrovska paziņojuma, ka Nacionālā apvienība (tātad arī "Visu Latvijai!") būs valdībā, šī cilvēku grupa meklē katru ieganstu, lai pēdējā brīdī tomēr "norautu stopkrānu". Šoreiz par vienu no tādiem mākslīgiem ieganstiem, kas skar mani personīgi.

Jau piektdienas vakarā pēc Dombrovska paziņojuma portālā Pietiek.com tika publicēts raksts "Vai Visu Latvijai! būs valdībā – galvenie faktori ir divi", kurā cita starpā bija arī šāda informācija: "Trešdien konsultācijās ar Nacionālo apvienību Vienotības pārstāvji atklāti esot norādījuši, ka nebūtu vēlams, lai Iesalnieks nonāk Saeimā. Neoficiālos izteikumos par Iesalnieku ir dzirdēti vērtējumi, ka viņa uzskati varētu būt „uz robežas ar antisemītismu”." Izteikts, protams, četrkāršā pieļāvuma formā "neoficiālos izteikumos", "ir dzirdēti", "varētu būt", "uz robežas ar", lai juridiski būtu grūti piesieties, taču vēstījums nepārprotami skaidrs: "Iesalnieks ir antisemīts"

» Nacionālās apvienības atbilde Valda Dombrovska uzaicinājumam piedalīties valdības veidošanā

Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” ir gandarīta par uzaicinājumu piedalīties Valda Dombrovska topošās valdības veidošanā, taču, iepazīstoties ar apvienības „Vienotība” piedāvāto koalīcijas vienošanās projektu, uzskatām, ka dokuments ir nepilnīgs.

Nav saprotama vēlme pēc būtības „iesaldēt” vai „nolikt malā” nacionālos jautājumus, ko paredz koalīcijas vienošanās projekta III. nodaļa „Ideoloģiskās tolerances pamatnostādnes”. Šāda attieksme, uzskatot, ka valsts attīstībai ir būtiska tikai ekonomisko un sociālo jautājumu risināšana, līdzinās mājas sienu būvēšanai, pieverot acis uz to, ka satrunējuši ir paši mājas pamati. Tikai tad, ja valsts pilsoņus vieno kopējas vērtības un izpratne par valsts eksistences jēgu, var sasniegt arī valsts ekonomisko un kulturālo uzplaukumu.