» Valdošā gaisotne koalīcijā ir nekoleģiāla

“Koalīcijā jebkurā brīdī var sagaidīt naža dūrienu mugurā,” tā par gaisotni koalīcijā intervijā portālam Diena.lv izteicās Nacionālās apvienības Visu Latvijai! – Tēvzemei un brīvībai/LNNK valdes loceklis Jānis Iesalnieks. Kāda ir viņa attieksme pret Eirpoas Savienību un citiem aktuāliem jautājumiem, lasiet intervijā.

Kāda šobrīd ir valdošā gaisotne koalīcijā?

Ļoti nekoleģiāla. Aizmuguriski tiek iedarbinātas veselas PR armijas, lai viens otru kostu nost. Jebkurā brīdī var sagaidīt naža dūrienu mugurā. Parasti tiek izvēlēts kāds cilvēks, kuru sist, lai gremdētu visu partiju. Pirms neilga laika tā bija Žaneta Jaunzeme Grende. Vienotība ir meistars uz šīm metodēm.

» Playboy intervija ar NA valdes locekli Jāni Iesalnieku

Jānim Iesalniekam ir piekarināta radikāļa birka – viņa dēļ Nacionālo apvienību nav gribējuši ņemt valdībā, viņu ir apsaukājuši par antisemītu, un viņš ir to dažu Latvijas politiķu vidū, kuri personīgo kļūdu dēļ ir atteikušies no iespējas startēt Saeimas vēlēšanās. Pēc saviem izteikumiem tviterī par Norvēģijas masu slaktiņu Iesalnieks ne tikai atsauca savu kandidatūru no vēlēšanu saraksta, bet arī uz laiku aizgāja no partijas valdes. Šo soli par vīrišķīgu un politiski nobriedušu toreiz nosauca pat tādi viņa publiski kritiķi kā Iveta Kažoka un Nils Muižnieks.

Iesalnieks nāk no Ventspils, viņa tēvs Juris bijis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māra Gaiļa valdības laikā, un pats viņš skolas laikā bijis pieskaitāms gudrīšiem – piedalījies olimpiādēs un labi mācījies. Arī tagad nekas daudz nav mainījies. Tiekoties aci pret aci, Iesalniekā nav manāms nekas no virtuāli iepazītās bravūras, un Playboy priekšā sēž kluss, domāšanā strukturēts un ieturēts puisis.

1. PLAYBOY: Kas jūs īsti esat: nacionālists, konservatīvais, radikālis, vēl kas cits?

IESALNIEKS: Nacionālā apvienība ir nacionāli konservatīva partija. Un tāds esmu arī es.

Kas jūsu izpratnē ir konservatīvisms?

Atbalsts ģimenēm un tradicionālām vērtībām. Tas ir tas pamats.

» Kāpēc es Rīgas domes vēlēšanās balsošu par Baibu Broku...

• jo Baibas Brokas programmu par labāko ir atzinuši gan vietējie uzņēmēji, gan ārvalstu investori;
- http://www.delfi.lv/news/velesanas2013...
- http://www.db.lv/citas-zinas/investori-par-rigas-meru-izveletos-broku...

• jo Baibas Brokas pārstāvētā Nacionālā apvienība aizstāv latviskumu ne tikai pirms vēlēšanām, bet arī pēc tām;

• jo tai pat laikā Baibas Brokas kampaņa nebalstās uz "krievi nāk", bet gan pozitīvu piedāvājumu latviskai Rīgai;

• jo Baiba Broka ne tikai runā par ģimeniskumu, bet ar savu personīgo piemēru arī rāda priekšzīmi;

• jo Baiba Broka savu profesionalitāti apliecina gan teorijā, lasot lekcijas LU, gan praksē, strādājot gaisa satiksmes nozarē;

• jo Baiba Broka sevī iemieso ne vien inteliģenci, bet arī sportiskumu un sievišķīgu skaistumu;
- https://www.facebook.com/photo.php?fbid=...
- https://www.facebook.com/media/set/?set=...

• jo, nākot no etniski jauktas ģimenes, Baiba Broka tomēr ir latviska "no matu galiņiem, līdz papēžiem".

Jānis Iesalnieks,
latvietis, 2 bērnu tēvs

» Saeima neiekļauj darba kārtībā jautājumu par visu bērnudārzu pāreju uz apmācību latviešu valodā

Šodien Saeimas vairākums noraidīja Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (NA) iesniegumu iekļaut darba kārtībā grozījumus Izglītības likumā, kas paredzētu visās pirmsskolas izglītības iestādēs pāriet uz apmācību latviešu valodā. Pret NA ierosinājumu balsoja Saskaņas centra un Reformu partijas deputāti, kā arī vairums klātesošo ZZS deputātu. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli, Saeimai pie šī jautājuma būs jāatgriežas jau nākamo ceturtdien, atbalstot vai noraidot likumprojekta nodošanu Saeimas komisijām.

NA iesniegtie grozījumi Izglītības likumā paredz, ka sākot ar 2014. gada 1. septembri visās pirmsskolas izglītības iestādēs, kas saņem valsts vai pašvaldības finansējumu, apmācības notiek valsts valodā. Bērni, kas līdz šim datumam jau uzsākuši pirmsskolas izglītības programmas apguvi, varētu turpināt apmācības dzimtajā valodā, ja vien pašvaldība (vai privātā bērnudārza īpašnieks, ja bērnudārzs saņem publisko finansējumu) lēmusi, ka to nodrošinās.

» Sarkan-balt-sarkani karogotais 15. maija Vienības brauciens

Video autors: Kalvis Kalsers

» Totalitāro režīmu simbolikai nav vietas Latvijas publiskajā telpā

Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (NA) deputāti Saeimā ir iesnieguši priekšlikumu grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, lai aizliegtu totalitāro režīmu simbolikas publisku izmantošanu arī ārpus sapulcēm, gājieniem, piketiem, izklaides un svētku pasākumiem.

Aizliegums sapulces, gājiena vai piketa dalībniekam izmantot bijušās PSRS, Latvijas PSR vai nacistiskās Vācijas karogus, ģerboņus, himnas un simboliku (arī stilizētā veidā) likumā ir jau sen. Šobrīd Saeimā 2.lasījumā pēc NA iniciatīvas ir arī grozījumi „Publisko izklaides un svētku pasākumu drošības likumā”, kuros paredzēts līdzīgs aizliegums. Taču minētie likumi „nenosedz visu laukumu” – ārpus aizlieguma juridiskā tvēruma ir, piemēram, tādi gadījumi kā nesen Liepājā, kur Lindermana līdzgaitnieks Jevgēņijs Osipovs pie savas mājas izkāra PSRS karogu.

» Ulmaņlaiki tautas atmiņā palikuši kā Latvijas uzplaukuma gadi

15. maijā Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” rīkos tradicionālo Vienības braucienu, kura laikā automašīnas brauks kolonnā ar paceltiem Latvijas karogiem, tādā veidā atgādinot, ka uz latviešu nacionālo vienotību vērsts garīgs apvērsums ir vajadzīgs arī šodienas Latvijā. Savukārt 20:30 Vienības brauciena dalībnieki un visi interesenti aicināti satikties pie Kārļa Ulmaņa pieminekļa Rīgā, lai kopīgi noliktu ziedus, iedegtu svecītes un vienotos kopīgās dziesmās.

Lai arī vēsturnieku vidū un sabiedrībā kopumā Kārļa Ulmaņa valdīšanas laiks pēc 1934. gada 15. maijā veiktā apvērsuma vērtēts pretrunīgi, būtu grūti noliegt, ka tieši Ulmaņlaiki tautas atmiņā palikuši kā Latvijas uzplaukuma gadi. Vecāku un vecvecāku atmiņas par šo Latvijas „zelta laiku” ir katra latvieša šūpulī ieliktas. Vienības brauciena mērķis ir atgādināt, ka arī šodien latviešiem jābūt saimniekiem savā zemē un arī mūslaikos iespējama latviešu nacionālā vienotība.

» Nacionālā apvienība rosina balsojumu par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim

Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” šodien Saeimā ir iesniegusi lēmuma projektu par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim saistībā ar ministra rīcību 16.martā. Nacionālā apvienība uzskata, ka policijas rīcība, pieļaujot latviešu leģionāru klaju zaimošanu pie Brīvības pieminekļa, bija nepieļaujams notikums, kas nekad vairs nedrīkst atkārtoties. Ņemot vērā to, ka notikumu vietā bija klāt arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, kontrolējot iekšlietu struktūru darbības, ministram šajā situācijā ir jāatbild personiski.

16.martā pie Brīvības pieminekļa bija pieteikti vairāki pasākumi ar savstarpēji pretrunīgu raksturu. Tā kā Rīgas Dome nebija aizliegusi vai pārcēlusi uz citu vietu nevienu no pasākumiem, atbilstoši likumam, iekšlietu struktūru uzdevums bija nodrošināt, lai pasākumi varētu notikt netraucēti. Taču brīdī, kad Daugavas Vanagu rīkotais gājiens, godinot 2.Pasaules kara latviešu leģionārus, bija nonācis līdz Brīvības piemineklim, no „Apvienības pret nacismu” uzstādītajām skaņu iekārtām atskanēja skaļa trauksmes sirēna, padomju dziesmas krievu valodā un leģionārus aizvainojošu tekstu atskaņošana, tādējādi zaimojot karavīrus brīdī, kad tie tautas svētākajā vietā – pie Brīvības pieminekļa – sanākuši godināt savus kritušos cīņu biedrus. Minētie apstākļi uzskatāmi par emocionālu vardarbību, kas nav savienojama ar netraucētu pieteiktā pasākuma norisi.

» NA panākusi, ka Latvija ratificē Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu gandrīz pilnā apmērā

Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (NA) izsaka gandarījumu par to, ka izdevies panākt, ka Saeima šodien galīgajā lasījumā ratificējusi Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu gandrīz pilnā apmērā, lai gan sākotnējā Labklājības ministrijas piedāvājumā bija plānots, ka Latvija nepievienosies daudziem no hartas pantiem, kas Latvijas sabiedrībai ir īpaši sāpīgi. Harta nosaka Latvijas valstij pienākumu ievērot visas svarīgākās cilvēka sociālās pamattiesības.

Pēc ilgas stīvēšanās koalīcijā NA izdevies panākt, ka, bez Labklājības ministrijas sākotnēji piedāvātā, Latvija ratificē arī hartas 4.panta 2. līdz 5.punktu (Tiesības uz taisnīgu atalgojumu), 7.pantu (Bērnu un jauniešu tiesības uz aizsardzību), 12.panta 1. un 2.punktu (Tiesības uz sociālo drošību), 15.pantu (Invalīdu un garīgi atpalikušo personu tiesības uz neatkarību, integrāciju un dalību sabiedriskajā dzīvē), 27.pantu (Tiesības strādājošajiem ar ģimenes saistībām uz vienlīdzīgām iespējām un vienlīdzīgu attieksmi), 30. pantu (Tiesības uz aizsardzību pret trūkumu un sociālo nevienlīdzību) un 31.panta 1.punktu (nodrošināt visiem vienlīdzīgus nosacījumus, lai iegūtu dzīvesvietu).

» Uzturēšanās atļaujas pret ieguldījumu nekustamo īpašumu burbuļa pūšanā Latvijai rada dubultu ļaunumu

Mana un arī Nacionālās apvienības nostāja par iespēju piešķirt termiņuzturēšanās atļaujas ārzemniekiem, kuri Latvijā investējuši noteiktus finanšu līdzekļus, ir noraidoša, portālam Diena.lv sacīja VL-TB/LNNK valdes loceklis Jānis Iesalnieks.

"Ekonomists Ošlejs ir norādījis, ka šīs naudas ieguldījums neveicina veselīgu tautsaimniecības izaugsmi. Tas vienkārši mākslīgi paaugstina nekustamo īpašumu cenas, kā rezultātā Latvijas vietējiem iedzīvotājiem šīs cenas kļūst nepieejamākas, lai iegādātos savu mājokli," pauž J.Iesalnieks.

Šādi, viņaprāt, sanāk dubults ļaunums, jo vietējiem iedzīvotājiem nākas pārmaksāt, kā arī ņemt kredītus bankās, kurus bieži vien nedod. Tāpat Latvijā šādi tiek palielināts to cilvēku loks, kuri nav integrēti Latvijas sabiedrībā un šejieniešiem ir sveši.