» Vai rīt varētu izcelties jauni nemieri?

Interesants video tiek izplatīts. Vai tas varētu nozīmēt, ka rīt draud jauni nemieri? Klipā minēta Esplanāde.


Ņemot vērā dažas kļūdas latviešu tekstā, izskatās, ka klipu veidojuši krievi.

» Tikai nacionālā jaunatne spēs patriekt sapuvušo varas eliti

Runa partijas "Visu Latvijai!" kongresā 2008. gada 7. decembrī:

„Visu Latvijai!” mēdz dēvēt par jauniešu partiju. .. Lai gan organizācijas biedru vidējais vecums ir 51 gads, tomēr ir taisnība, ka „Visu Latvijai!” aktīvo kodolu veido tieši gados jauni cilvēki, kas arī nosaka šo „Visu Latvijai!” kā jauniešu partijas identitāti. Protams, tie vairs nav skolnieki, kā „Visu Latvijai!” pirmsākumos, bet gan studenti, jauni uzņēmēji un intelektuālā darba veicēji.

Šajā apstāklī daudzi saskata arī vienu no „Visu Latvijai!” lielākajiem klupšanas akmeņiem, uzskatot, ka organizāciju, kas pretendē uz varas iegūšanu valstī, tomēr būtu jāvada dzīves pieredzes bagātiem cilvēkiem. Droši vien lielā mērā viņiem ir taisnība un nenoliedzams ir arī tas, ka „Visu Latvijai!” daudzi neuztver nopietni tikai tāpēc, ka tās vadības vairākumu veido jaunieši. Un tomēr .. tieši pēdējā laikā ir populāri runāt par to, ka no tagadējā politiskā purva Latviju var izvilkt tikai jaunu asiņu ieplūšana politikā.

» Cilvēkiem, kuri ienīst latviešus, Latvija ir jāatstāj

Pēdējo nedēļu satraucošākie notikumi norisinās Gruzijā. Šobrīd, kad mēs te stāvam, Gruzijā Krievijas armija posta, slepkavo un laupa, tāpat kā to darīja Latvijā 2. Pasaules kara laikā. Nekas nav mainījies. Daudziem grūti noticēt, ka 21. gadsimta Eiropā kas tāds ir iespējams, taču Krievijas izpildījumā tas nekādu pārsteigumu neizraisa – krievu imperiālisms vienmēr ir bijis barbarisks un zvērisks. Tāds tas ir arī šodien. Mēs, latvieši, to esam izbaudījuši ne vienu reizi vien, un vienīgais, kas dod zināmu garantu, ka Latvijā tuvākajos gados nekas tāds nebūtu iespējams, ir Latvijas atrašanās NATO militārajā aliansē. Gruzīniem šādas aizsardzības diemžēl nav.

Skaidrs, ka par Krievijas „civilizētību” mums nekad nav bijušas un arī šobrīd nav nekādas ilūzijas. Humānisma attīstība Krievijā ir apstājusies kaut kur viduslaikos. Kas mani pārsteidz, ir tie latvieši, kas vēl šodien tic Krievijas melīgajai propagandai attiecībā uz Gruzijas „agresiju”. Vai tiešām ilgie okupācijas gadi un tajos lietotie meli nav bijuši pietiekami, lai skaidri apzinātos – Krievijas politiķu un to kontrolēto masu mediju arsenālā ciniski meli vienmēr būs viens no svarīgākajiem propagandas balstiem. Cik, es atvainojos, stulbam ir jābūt cilvēkam, lai noticētu kaut vienam krievu propagandas vārdam? Cik reizes pēdējo dienu laikā Krievijas prezidents nav apgalvojis, ka Krievijas armija no Gruzijas tiek izvesta, kaut arī tā turpina postīt un laupīt tāpat, kā līdz tam? Ja ciniski var melot pat prezidents, tad ko gaidīt no zemākiem „aparatčikiem”?

» Paraksties par atbalstu Tibetai!

 

Arī mēs, latvieši, vēl nesen - tikai pirms 20 gadiem - bijām līdzīgā situācijā, kad bijām spiesti smakt zem svešzemju okupācijas. Tieši tāpēc šobrīd, kad izšķiras apspiesto tibetiešu liktenis "būt vai nebūt", mēs nedrīkstam stāvēt malā. Ja mūsu valdība neko nedara, tad varam darīt kādu mazumiņu katrs individuāli, izsakot vismaz morālu atbalstu tibetiešu brīvības alkām.

» Cik „nacionāli konservatīva” būs jaunā Kristovska – Kalnietes partija?

4.februāra vakarā LTV raidījuma „100.pants” tiešraidē divi no pērnrudens „lietussargu revolūcijas” līderiem – Ģirts Valdis Kristovskis un Sandra Kalniete pieteica jaunas „nacionāli konservatīvas” partijas veidošanu. Pašreizējais noskaņojums Latvijas sabiedrībā liecina, ka daudzi latvieši, kuriem ir tuvas nacionālās un konservatīvās vērtības, saista lielas cerības ar šo jaunveidojamo politisko spēku, cerot, ka tas ne vien aizstāvēs tiesiskumu, bet varētu ap sevi konsolidēt, ja ne visus, tad vismaz lielāko daļu, nacionāli konservatīvo politiķu, kas līdz šim bijuši izkaisīti pa vairākām partijām. Līdz ar to beidzot tiktu novērsta nacionālo politisko spēku sadrumstalotība un savstarpējā konkurence, tādējādi nacionāli konservatīvajam vēlētājam izvēli vēlēšanās darot daudz skaidrāku. Turklāt šāds vienots spēks varētu daudz efektīvāk aizstāvēt nacionālas Latvijas mērķi. ... Vismaz tādas ir cerības.

Jaunās partijas politiskais uzstādījums – „demokrātiska, patriotiska un novados sakņota nacionāli konservatīva partija” – liek domāt, ka minētajām cerībām varētu būt pamats. Cerību pamatotību it kā apstiprina arī apstāklis, ka jauno partiju dibinās ne tikai Ģirts Valdis Kristovskis, bet tai, iespējams, varētu pievienoties arī daudzi citi politiķi, par kuru nacionālo stāju nav šaubu – Anna Seile, Gunārs Laicāns, Inese Vaidere, Kārlis Šadurskis, Ilma Čepāne un varbūt pat Visvaldis Lācis.

» Kāpēc nacionālisms tomēr noderīgs

Pēc mana raksta "Veselīga nacionālisma robežas" publicēšanas 2007. gada 27. decembra "Latvijas Avīzes" numurā pašpasludinātais žurnālistikas korifejs Kārlis Streips laikraksta "Diena" interneta versijā www.vdiena.lv pārmeta, ka "Latvijas Avīze" pārāk daudz ļaujot izteikties partijas "Visu Latvijai!" pārstāvjiem. Pārmetumi gan ir stipri nevietā, jo, pirmkārt, rakstā partija "Visu Latvijai!" vispār netika pieminēta ne ar pušplēstu vārdu un, otrkārt, kas gan viņam ir devis tiesības noteikt, kuram ļaut publicēties "Latvijas Avīzē" un kuram ne? Vai viņš par kādu informācijas vārtsargu uzmeties? Turklāt tā pati "Diena" visai bieži publicē tai tīkamo partiju, ieskaitot "Saskaņas centra", pārstāvju viedokļus.

» Vai komisārs uzklausīs arī latviešu viedokli?

Jau tuvāko dienu laikā taisnā ceļā no Maskavas Latvijā kārtējo reizi ieradīsies Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) augstais komisārs nacionālo minoritāšu jautājumos. Šoreiz tas nav mums jau labi zināmais Makss van der Stūls vai Rolfs Ekeuss, bet gan jaunais šā amata pildītājs Knuts Vollebeks. Teorētiski it kā varētu cerēt, ka jaunais komisārs nesekos savu priekšgājēju izteikti tendenciozajai un vienpusīgajai pieejai un beidzot savas vizītes laikā uzklausīs ne tikai "krievvalodīgās minoritātes" pārstāvju viedokli, bet tiksies arī ar vietējās pamatnācijas – latviešu – pārstāvjiem.

» Veselīga nacionālisma robežas

Vai pēdējā laikā Latvijā pieņemas spēkā neonacisms un rasisms? Vismaz tā labpatīkas apgalvot Latvijas krievu presei. Nav noslēpums, ka Krievijas mediji Latviju visai bieži attēlo kā fašistisku un ksenofobisku zemi, kurā esot senas neiecietības tradīcijas (atcerēsimies kaut vai latviešu leģionāru attēlojumu vairākās nesen tapušajās krievu "dokumentālajās" filmās), turklāt arī rasisms un neonacisms latviešiem neesot svešs. Savukārt atsevišķi krieviski rakstošie Latvijas preses izdevumi uzņēmušies pienākumu meklēt tam pierādījumus. Un pierādījumi esot atrasti ...

» Abrene ir sena latgaļu zeme, nevis „jauniegūta teritorija”!

29.novembrī Satversmes tiesa pasludināja spriedumu Latvijas – Krievijas robežlīguma lietā, kurā atzina, ka robežlīgums un vairāki likumi, kas saistīti ar šo robežlīgumu, nepārkāpj Satversmes 3.pantu, kurā noteikts, ka „Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale.”

Analizējot minētā sprieduma juridisko argumentu ķēdi, noprotams, ka viens no šāda gala slēdziena nozīmīgākajiem balstiem bijis tiesas secinājums, ka „Abrenes apvidus uzskatāms par jauniegūtu teritoriju, ko Latvija pievienoja savai teritorijai pēc Miera līguma spēkā stāšanās.” (sprieduma 53.punkta pēdējais teikums) Uzskatu, ka šāds secinājums ir vēsturiski un juridiski neprecīzs. Bet bez šī secinājuma nopietni sašķobās tiesas argumentācija, ka noslēgtais robežlīgums nepārkāpj Satversmes 3.pantu.

» 18. novembris – diena, kad latvieši varu ņēma savās rokās!

Ja nebūtu 11. un 18. novembra, tad arī Latvijā novembris būtu viens no gada drūmākajiem periodiem. Taču, pateicoties šiem liktenīgajiem datumiem, novembra vidus Latvijā ir kļuvis par ikgadēju valstiskā patriotisma laiku, kurā emocionāla saviļņojuma sajūtas pārņem pat daudzus ikdienā tik pragmatiskos latviešus. Šis laiks ļauj mums sajusties kā daļai no kaut kā liela un nozīmīga, kā daļai no latviešu tautas, kurai ir gan savi varoņi, gan savas uzvaras.