pirmdiena, 2008. gada 25. augusts

» Cilvēkiem, kuri ienīst latviešus, Latvija ir jāatstāj

Pēdējo nedēļu satraucošākie notikumi norisinās Gruzijā. Šobrīd, kad mēs te stāvam, Gruzijā Krievijas armija posta, slepkavo un laupa, tāpat kā to darīja Latvijā 2. Pasaules kara laikā. Nekas nav mainījies. Daudziem grūti noticēt, ka 21. gadsimta Eiropā kas tāds ir iespējams, taču Krievijas izpildījumā tas nekādu pārsteigumu neizraisa – krievu imperiālisms vienmēr ir bijis barbarisks un zvērisks. Tāds tas ir arī šodien. Mēs, latvieši, to esam izbaudījuši ne vienu reizi vien, un vienīgais, kas dod zināmu garantu, ka Latvijā tuvākajos gados nekas tāds nebūtu iespējams, ir Latvijas atrašanās NATO militārajā aliansē. Gruzīniem šādas aizsardzības diemžēl nav.

Skaidrs, ka par Krievijas „civilizētību” mums nekad nav bijušas un arī šobrīd nav nekādas ilūzijas. Humānisma attīstība Krievijā ir apstājusies kaut kur viduslaikos. Kas mani pārsteidz, ir tie latvieši, kas vēl šodien tic Krievijas melīgajai propagandai attiecībā uz Gruzijas „agresiju”. Vai tiešām ilgie okupācijas gadi un tajos lietotie meli nav bijuši pietiekami, lai skaidri apzinātos – Krievijas politiķu un to kontrolēto masu mediju arsenālā ciniski meli vienmēr būs viens no svarīgākajiem propagandas balstiem. Cik, es atvainojos, stulbam ir jābūt cilvēkam, lai noticētu kaut vienam krievu propagandas vārdam? Cik reizes pēdējo dienu laikā Krievijas prezidents nav apgalvojis, ka Krievijas armija no Gruzijas tiek izvesta, kaut arī tā turpina postīt un laupīt tāpat, kā līdz tam? Ja ciniski var melot pat prezidents, tad ko gaidīt no zemākiem „aparatčikiem”?

Ticība krievu meliem lai paliek uz šo ticīgo sirdsapziņas. Man ir prieks, ka lielum lielais latviešu vairākums šajā situācijā stingri nostājas Gruzijas pusē, nosodot Krieviju par tās barbarisko agresiju.

... Notikumi Gruzijā gan ir aktualizējuši arī kādu citu jautājumu – Latvijā dzīvojošo krievvalodīgo lojalitāti pret Latviju. Mēs redzam, ka tikpat vienoti, cik latvieši atbalsta Gruziju, vietējie krievi atbalsta Krieviju. Tiek izkliegti saukļi par godu uzvarošajai Krievu armijai, kas kārtīgi sadevusi pa muti „sīkajiem gruzīnu fašistu izlecējiem”. To redzot, nevar nedomāt par to, kas notiktu, ja Krievijas armija, kā šodien Gruzijā, ienāktu Latvijas teritorijā. Latvijas krievu informācijas telpā valdošais noskaņojums liek domāt, ka samērā liela daļa Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju ne tikai klusi apsveiktu šādu Krievijas soli, bet arī ņemtu aktīvu dalību lecīgo latviešu pārmācīšanā. Mums ir jāapzinās – Latvijā dzīvo desmitiem, ja ne simtiem, tūkstoši cilvēku, kas no visas sirds ienīst Latviju un latviešus. Tas, ka daži negrib to redzēt, šo faktu nepadara par neesošu.

Šobrīd viņu naids kūsā tikai interneta komentāros un sīkos incidentos uz ielas, bet var pienākt brīdis, kad noteiktos apstākļos šī 5. kolonna aktivizēsies un ar dūrēm un ieročiem vērsīsies pret Latvijas neatkarību un latviešiem. To mēs nedrīkstam pieļaut. Tāpēc – jo ātrāk viņi tiks dekolonizēti uz senču dzimteni, jo labāk. Ar katru gadu, kuru viņi pavada šeit, Latvijā, aug viņu nekaunība un naids. Mēs nedrīkstam ļaut šiem barbariem tā pa īstam atraisīt savu naidu un apdraudēt Latvijas pastāvēšanu. Cilvēkiem, kuri ienīst latviešus un pie pirmās izdevības pret mums vērstu vardarbību, Latvija ir jāatstāj. Cita ceļa nav.

mana runa akcijas "Sargi savu valodu!" noslēguma pasākumā piektdien pie Brīvības pieminekļa. Te arī runas videoieraksts: