» Dekolonizācija. Tikai kāda?

Mana runa apvienības "Visu Latvijai!" rīkotajā protesta akcijā pie Krievijas vēstniecības 2005. gada 17. jūnijā:

Pēdējos mēnešos daudz ticis runāts par okupāciju, pat valdošā elite, kas parasti no šī jautājuma apspriešanas izvairījās, to sākusi darīt, taču daudzi latvieši cenšas aizmirst, precīzāk – valdošā elite dara visu, lai viņi aizmirstu, pašu galveno – ka Latvijā vēl joprojām dzīvo simtiem tūkstoši Latvijai nelojālu un latviešiem naidīgu kolonistu, kas ir tiešas okupācijas sekas, smagākās no okupācijas sekām.

» Latvijai nevajadzētu steigties ar robežlīguma ar Krieviju noslēgšanu

Trešdien, 6. aprīlī, Jāņa Dombura vadītajā LTV-1 raidījumā “Kas notiek Latvijā?”, runājot par pašlaik aktuālajiem Latvijas ārpolitikas jautājumiem, cita starpā tika skarts arī jautājums par Latvijas-Krievijas robežlīguma plānoto noslēgšanu, kā arī no šī līguma izrietošo Abrenes statusa problēmu. Jautājums par Abrenes turpmāko piederību, manuprāt, ir galvenais, kas būtu jāaplūko plānotā Latvijas-Krievijas robežlīguma sakarā.

» Latviešu nacionālistu un krievu okupantu dziesmu un saukļu kari pie Brīvības pieminekļa

» Studenti dod zvērestu Latvijas valstij

Pagājušo sestdien, 18. decembrī, Cēsu Pils laukumā zvērestu Latvijas Republikai nodeva studenti, kas šogad pieteikušies divu gadu militārās apmācības kursam, no zvēresta brīža kļūstot par Latvijas armijas karavīriem. Kādreiz viņus sauca par Studentu bataljonu, tagad viņi ir NBS Instruktoru skolas Studentu mācību daļas sastāvā.

» Ukraiņu barikāžu laiks

Droši vien tikai retais nebūs dzirdējis par pēdējo dienu notikumiem Ukrainā, kur pēc prezidenta vēlēšanu otrās kārtas arvien pieaug īsti revolucionāra spriedze. "Atmosfēru var salīdzināt ar barikāžu laiku Rīgā," saka aizvakar no Ukrainas atgriezusies LTV žurnālisti Judīte Čunka. Un kā gan nē - prezidenta vēlēšanu iznākums noteiks to, vai Ukraina būs demokrātiska, neatkarīga un piederēs pie Eiropas vai gluži otrādi - kļūs par autoritāru Krievijas satelītvalsti.

» Eiropas Savienības federalizācijas tendences

Sākot ar 2004. gada 1. maiju Latvija kļuvusi par vienu no divdesmit piecām Eiropas Savienības dalībvalstīm, piepildot jau pirms vairāk kā desmit gadiem nosprausto Latvijas ārpolitikas mērķi Nr. 1 – dalība Eiropas Savienībā, tādējādi paverot pilnīgi jaunu lapaspusi Latvijas vēsturē. Faktiski ar to būtiski tiek mainīti Latvijas Republikas konstitucionālie pamati, jo dalība Eiropas Savienībā neapšaubāmi prasa arī daļas valstiskās suverenitātes deleģēšanu šim pārnacionālajam veidojumam.

» Vai nacionālisms = rasisms?

Pirms dažām dienām DELFI versijās bija publicēts Didža Melbikša raksts „DELFI atbalsta rasisma propagandu”, kurā autors pilnīgi bez jebkādiem argumentiem uzbrūk Apvienības „Visu Latvijai!” vadītājam Raivim Dzintaram par it kā pausto rasismu rakstā „Kas svarīgāks – cilvēks vai ādas krāsa?” Autors tieši nenorāda, kuros R. Dzintara izteikumos saskata rasisma izpausmes, taču tas viņam neliedz autoritatīvi apgalvot, ka R. Dzintars un arī visa Apvienība „Visu Latvijai!” ir rasistiska, pilnīgi bez jebkādas analīzes un pierādījumiem. Faktiski autors pats demonstrē neiecietību – neiecietību pret citādi domājošajiem.

» Pēc stundām nespēj pulcēt pat ne desmito daļu protestētāju

Šodien notika kārtējā "antireformistu" protesta akcija. Šoreiz - pretlikumīgā, nacionālo naidu kurinošā videoklipa veidotāju aizstāvībai. No iepriekšējām "antireformistu" akcijām, kuras tika veiktas stundu laikā, šī izcēlās ar to, ka notika vakara pusē, kad lielākai daļai skolēnu stundas jau beigušās. Un rezultāts redzams - šodienas akcija spēja pulcēt tikai ap 500 līdz 1000 protestētāju, pretstatā iepriekšējām akcijām, kuras pulcēja līdz pat 10 000.

» Cik ilgi mēs to vēl pacietīsim!

Pēdējā laikā aktualizējies jautājums par minoritāšu izglītības reformu un tai sekojošajiem krievvalodīgo jauniešu protestiem. Paši viņi to jau paspējuši nodēvēt par “krievu kopienas Atmodu”, arī Rīgas domnieks Aleksandrs Giļmans savā rakstā “Nāk jauniešu revolūcija” portālā DELFI. Taču, ko par šo “atmodu” vai “revolūciju” domājam mēs, Latvijas pamatnācija – latvieši!

» Visu Latvijai prasībām pirmie rezultāti

Par spīti 12 grādu salam, pirmdien 26. janvārī Apvienības “Visu Latvijai!” rīkotā akcija “Mūsu vēsturi mūsu bērniem” pulcēja ap 150 cilvēku – gan vecu, gan jaunu. Akcijai ir vērojami arī pirmie panākumi – Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis izteicis atbalstu idejai par Latvijas vēsturi kā atsevišķu mācību priekšmetu.

Varam teikt, ka akcija noritējusi veiksmīgi, jo savu mērķi sasniegusi – sākusies diskusija Par un Pret šiem ierosinājumiem. 27. janvāra laikraksta “Diena” rakstā “Šadurskis grib sadalīt vēstures” arī atbildīgais ministrs paudis atbalstu mūsu ierosinājumam, kas liek cerēt, ka tās nebūs vienkārši kādas mazas organizācijas izkliegtas idejas, bez jebkādām cerībām uz realizēšanos, jo ministrs tomēr par saviem vārdiem atbild.