svētdiena, 2004. gada 15. februāris

» Cik ilgi mēs to vēl pacietīsim!

Pēdējā laikā aktualizējies jautājums par minoritāšu izglītības reformu un tai sekojošajiem krievvalodīgo jauniešu protestiem. Paši viņi to jau paspējuši nodēvēt par “krievu kopienas Atmodu”, arī Rīgas domnieks Aleksandrs Giļmans savā rakstā “Nāk jauniešu revolūcija” portālā DELFI. Taču, ko par šo “atmodu” vai “revolūciju” domājam mēs, Latvijas pamatnācija – latvieši!

Jāsaka uzreiz, pēdējā laika notikumi vairāk atgādina revolūciju ne atmodu. Ja nu vienīgi tā ir daļā krievvalodīgo snaudošā šovinisma un naida pret latviešiem atmoda! Jā, tieši tā – naida pret latviešiem, jo, par spīti pašu protestu organizētāju apgalvojumiem, ka cīņa notiek par “minoritāšu tiesībām mācīties dzimtajā valodā”, realitāte parāda, kā notiek šī “cīņa” – tiek radīti nacionālo naidu kurinoši videoklipi, kuros “latvieši” attēloti kā brutāli fašisti, krievu skolēni tiek kūdīti uz nepakļaušanos likumiem, masveidā tiek drukāti latviešus un Latviju aizvainojoši plakāti, vienvārdsakot – no štābistu un citu organizatoru puses tiek darīts viss, lai krievu jauniešos radītu (vai uzjundītu) naidu pret latviešiem, naidu pret Latviju kā latviešu nācijas valsti.

Un rezultāti ir redzami – LETA nesen jau ziņoja par nacionāli tendētiem krievu jauniešu uzbrukumiem latviešu bērniem, arī personīgā pieredze un no citiem dzirdētais par to liecina. Krievu jauniešos naids pret visu latvisko ir sasniedzis tādu pakāpi, kādu, šķiet, sava mūža laikā neesmu pieredzējis.

Tie, kas pabijuši klāt šajās demonstrācijās vai lasījuši komentārus internetā, sapratīs par ko es runāju. Ne jau nu saprātīgi argumenti, kāpēc šai reformai nevajadzētu notikt, tur dominē – vairumā gadījumu blakus oficiālajiem „Ņet reforme” un „Ruki proč ot riskih škol” skan arī Latvijai naidīgi, pat draudoši saukļi kā “Latvia – pazor Evropi”, “Ruskie školi – naš Staļingrad” vai pat tik rupji kā “latiši – gansi pi.....i”! Sakiet, par kādu “atmodu” šeit ir runa?

Un, vai kāds atceras, kāds izskatījās Raiņa piemineklis pēc tā saukto “antireformistu” stihiskā mītiņa 11. februārī Esplanādē? Nomētāts ar sniega pikām un nolamāts necenzētiem vārdiem! Un, kas darījās pie Kara muzeja? LETA ziņo, ka vismaz 25 “demonstranti” pie tā nokārtoja savas dabiskās vajadzības! Piedodiet, bet, redzot šādas ainas, acīs sariešas asaras un no krūtīm laužas jautājums: “Kāpēc? Vai mēs esam to pelnījuši? Vai patiešām šī ir mūsu zeme, vai varbūt tikai formāli?” Bet varbūt tiešām esam to pelnījuši – pelnījuši par līdzšinējo iecietīgo attieksmi, kas tikai palielinājusi krievvalodīgo “apetīti”; tā teikt – iedod velnam mazo pirkstiņu, atņems visu roku!

Taču vēl lielākas skumjas izraisa tas, ka valsts, kura tiek dēvēta par “Latviju”, pašus latviešus nemaz neaizstāv! “Mūsu” valstsvīri nodreb pie katra vissīkākā eirobirokrāta aizrādījuma par “minoritāšu stāvokli Latvijā”, bet to, ka tauta, kurai ir vislielākās tiesības uz šo zemi, tiek pazemota un iemīta pašu zemē, nevar vai negrib redzēt! Viņi arestē vecīšus, kad tie 16. martā pie Brīvības pieminekļa grib atcerēties savus kritušos biedrus, bet, kad katram normālam latvietim dārgas vērtības, tiek nolamātas un iebristas zemē, netiek darīts itin nekas, jo tā lūk esot “demokrātija”! Tad, kas tā par demokrātiju, ja vieniem tiek atļauts viss, bet otri tiek uzmanīti ar vērīgu un stingru aci, “ka tik neizdara ko tādu, kas kādam ārzemju onkulim varētu nepatikt!” Sakiet, kur skatījās “policija”, kad ar pikām tika apmētāts Raiņa piemineklis, kad “antireformisti” skandēja nacionāli pazemojošus saukļus, spārdīja Vecrīgā novietotās automašīnas un izmīdīja zāli? Vai tikai tad, kad šie “atireformisti” sāks apčurāt Brīvības pieminekli, kāds sāks ierobežot viņu visatļautību? Vai varbūt pieļausim arī to!