sestdiena, 2004. gada 27. marts

» Vai nacionālisms = rasisms?

Pirms dažām dienām DELFI versijās bija publicēts Didža Melbikša raksts „DELFI atbalsta rasisma propagandu”, kurā autors pilnīgi bez jebkādiem argumentiem uzbrūk Apvienības „Visu Latvijai!” vadītājam Raivim Dzintaram par it kā pausto rasismu rakstā „Kas svarīgāks – cilvēks vai ādas krāsa?” Autors tieši nenorāda, kuros R. Dzintara izteikumos saskata rasisma izpausmes, taču tas viņam neliedz autoritatīvi apgalvot, ka R. Dzintars un arī visa Apvienība „Visu Latvijai!” ir rasistiska, pilnīgi bez jebkādas analīzes un pierādījumiem. Faktiski autors pats demonstrē neiecietību – neiecietību pret citādi domājošajiem.

Jāsaka, ka dialogs starp Visu Latvijai pārstāvjiem un vairākiem „antirasistiem” aizsākās jau nedaudz agrāk – ar Kaspara Zālītes rakstu „Iecietība + Jaunatne = ?„ portālā Politika.lv, kurā autors pacentās apgalvot, ka Latvijas sabiedrība ir rasistiska. Lieki piebilst – arī bez nopietniem pierādījumiem. Pēc tam, kad R. Dzintars iebilda pret šādiem nepamatotiem apgalvojumiem, nācās pārdzīvot veselu vētru ar apvainojumiem rasismā, fašismā un sazin vēl kādos grēkos tikai tāpēc, ka uzdrošinājāmies iebilst „antirasistu” paštaisnajam viedoklim. Savus apgalvojumus viņi galvenokārt balstīja uz R. Dzintara izteikumu: „Mēs neizjūtam naidu [pret citām rasēm]. Bet apzināmies, ka Dievs mūs ir radījis atšķirīgus. Šajā atšķirībā ir skaistums un mēs vēlamies to saglabāt.” Jautājums lasītājiem – vai šāds apgalvojums ir rasistisks, vai gluži otrādi – tieši liecina par cieņu pret citām rasēm, pret to dažādību? Vai nebūt rasistam nozīmē, ka atbalsti visu cilvēku, visu rasu, visu tautu unificēšanu, nolīdzinot to kulturālās, lingvistiskās un citas atšķirības, kas katru tautu šajā pasaulē padara par tik unikālu, atšķirīgu no citām? Ja šādi ir „antirasistu” uzskati, tad varu tos novērtēt tikai kā ļoti barbariskus un nehumānus, jo viens no lielākajiem ļaunumiem, ko kādam cilvēkam var nodarīt, ir atņemt viņam viņa kultūru, identitāti. Un tieši pret to iestājas Apvienība „Visu Latvijai!” – pret mēģinājumiem padarīt visus cilvēkus vienādus, pelēkus, neinteresantus. Kā jau teica R. Dzintars: Dievs mūs ir radījis atšķirīgus un šajā atšķirībā ir skaistums, kuru mēs vēlamies saglabāt!

Latvijā pašlaik aktivizējušies „antirasisti” balsta savus apgalvojumus uz izpratni, ka rasisms ir jebkāda atšķirīga attieksme pret cilvēku, ne tikai rases, bet arī seksuālās orientācijas, dzimuma, tautības u.c. apstākļu dēļ. Ņemot par pamatu šādu rasisma skaidrojumu, mēs nonākam pie absurda, jo jebkāda atšķirīga attieksme, piemēram, seksuālo simpātiju izrādīšana tikai pret pretējo dzimumu vai runāšana ar cilvēku viņa dzimtajā valodā, var tikt traktēta kā rasisma izpausme. Jums tas šķiet loģiski? Manuprāt, būtu jāpieturas pie klasiskās rasisma definīcijas: rasisms ir rasu aizspriedumi vai diskriminācija, kā arī ticība, ka viena rase ir pārāka par citu. Tātad „rasisms” attiecas tikai uz diskrimināciju vai aizspriedumiem pret citas rases pārstāvjiem (uz ko norāda paša vārda „rasisms” sakne), nevis arī pret cilvēkiem ar citām atšķirībām, kuru diskriminācijai ir radīti savi termini: homofobija, ksenofobija, utml. Būtu arī jānorobežo jēdzieni „diskriminācija”, „aizspriedumi” no „atšķirīgas attieksmes”. Tādējādi mēs izvairītos no absurdās situācijas, kad faktiski jebkādu atšķirīgu attieksmi pret cilvēkiem ar jebkādām atšķirīgām pazīmēm, var patvaļīgi „pabāzt” zem rasisma.

Vērtējot pašreizējos „antirasistu” uzbrukumus cilvēkiem, kuri vienkārši pauž atšķirīgus uzskatus, vērojams mēģinājums kosmopolītisko uzskatu sistēmu un pasaules redzējumu pataisīt par „vienīgo pareizo”, vienīgo pieļaujamo, normālus nacionālistus apzināti nomelnojot un pataisot par „rasistiem”. Rasisma birkas piespraušana nacionālismam nozīmē ne tikai noliegt visas vērtības, kas latviešiem kā tautai līdz šim bijušas tik dārgas, bet šīs vērtības pat padarīt par noziedzīgām, par tādām, kuru aizstāvēšana draud ar pieskaitīšanu rasistiem, fašistiem un sazin kam vēl. Es kā latviešu nacionālists nebūt nepretendēju uz „vienīgo pareizo” ideoloģiju, bet, lūdzu, tad lai arī kosmopolīti uz to nepretendē! Vai varbūt Latvijai būtu jāatgriežas laikos, kad pastāvēja „vienīgā pareizā” ideoloģija, „vienīgais pareizais” pasaules uzskats? Mēs visi zinām pie kā noveda šāda uzskatu brīvības apspiešana! Toreiz vienīgais pareizais bija komunisms, bet tagad ir jūtami spēcīgi centieni par tādu padarīt kosmopolītismu, citādi domājošos represējot ja ne fiziski, tad morāli gan! Kaut vai piekarot to pašu „rasistu” birku.

Zinot, no kurienes visiem šiem „antirasistiem” nāk finansējums, tas viss izskatās pēc mēģinājuma ārvalstu sponsoru acīs attaisnot savas aktivitātes, saņemot finansējumu par Latvijā faktiski neaktuālas problēmas – rasisma – „risināšanu”! Tikai metodes, kā viņi „risina” šo „problēmu”, jautājumu par Latvijas sabiedrības iecietību pret visa veida „citādajiem” var tikai saasināt.