otrdiena, 2012. gada 23. oktobris

» Parakstīta vienošanās par atbalstu NA demogrāfijas prasībām

Šodien valdošo koalīciju veidojošās partijas noslēgušas vienošanās protokolu, kas nosaka atbalstu Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!” – TB/LNNK (NA) priekšlikumiem demogrāfijas stāvokļa uzlabošanai. Priekšlikumi paredz virkni būtisku pasākumu, kuriem papildus līdzekļi tiks rasti jau 2013. gada budžetā. Svarīgākie no tiem:

• Jau no 2013. gada 1. janvāra (kas ir pat ātrāk nekā NA sākotnēji prasītais no 1. jūlija) minimālais Bērna kopšanas pabalsts sociāli neapdrošinātām personām un minimālais Vecāku pabalsts sociāli apdrošinātām personām laika posmā no bērna dzimšanas līdz pusotra gada vecumam būs 100 latu apmērā. Pabalsts pilnā apmērā tiks izmaksāts arī, ja saņēmējs šajā laikā gūst ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbināta persona. No 2014. gada 1. janvāra šo pabalstu minimālais apmērs tiks palielināts līdz 70% no minimālās algas.

ceturtdiena, 2012. gada 7. jūnijs

» NA neatbalsta Saeimas atlaišanas procedūras apgrūtināšanu

Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (NA) neatbalsta „Vienotības” iesniegtos priekšlikumus grozījumiem likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”, kuri paredz būtiski apgrūtināt Saeimas atlaišanas procedūru, 10 000 parakstu vietā Saeimas atlaišanas ierosinātājiem liekot saviem spēkiem savākt 1/10 (vairāk nekā 150 000) balsstiesīgo parakstu.

Lai mazinātu iespējas marginālām grupām tracināt sabiedrību ar pretvalstiskām parakstu vākšanām un referendumiem, NA varētu atbalstīt stingrāku kritēriju piemērošanu likumprojektu un Satversmes grozījumu projektu ierosināšanai, piemēram, 10 000 parakstu vietā prasot iesniegt vismaz 30 000 parakstu, taču šī sliekšņa pacelšana nedrīkstētu attiekties uz Saeimas atlaišanas procedūras ierosināšanu.

pirmdiena, 2012. gada 21. maijs

» Nedrīkstam pieļaut Latvijas dzelzceļa pārvadājumu nonākšanu ārvalstnieku rokās

Ja drīzumā netiks pieņemti attiecīgi grozījumi Dzelzceļa likumā, jau tuvākajos gados Latvija var nonākt situācijā, kad dzelzceļa kravu pārvadājumu nozarē dominēs Krievijas kontrolēta kompānija, kas, izmantojot savu priviliģēto stāvokli, izspiedīs no šī tirgus vietējos kravu pārvadātājus un samazinās Latvijas ekonomisko neatkarību. Šī iemesla dēļ Nacionālā apvienība Saeimā ir iesniegusi priekšlikumu grozījumiem Dzelzceļa likumā, kas šādu scenāriju novērstu.

Šobrīd, izmantojot liberālos Latvijas normatīvos aktus, interesi par ienākšanu Latvijas dzelzceļa pārvadājumu tirgū izrāda Krievijas dzelzceļam un vairākiem Krievijas pilsoņiem pastarpināti piederoša kompānija, kurai būtu būtiskas priekšrocības konkurences cīņā ar vietējiem dzelzceļa pārvadātājiem. Kā norāda Valsts Dzelzceļa administrācija, šim uzņēmumam, salīdzinot ar vietējiem pārvadātājiem, būtu priviliģētas attiecības ar Krievijas un NVS valstu kravu nosūtītājiem, kā arī iespējas Krievijas teritorijā uzpildīt uz pusi lētāku degvielu (no kā zaudētu arī Latvijas budžets neiekasētās akcīzes veidā).

piektdiena, 2012. gada 16. marts

ceturtdiena, 2012. gada 15. marts

» Nacionālā apvienība pauž bažas par Rail Baltica projekta novilcināšanu

Nacionālā apvienība jau tuvākajā koalīcijas Sadarbības padomē lūgs Satiksmes ministrijas skaidrojumu par Rail Baltica projekta novilcināšanu. Šodien Saeima pēc Vienotības deputātu priekšlikuma uz mēnesi atlika likumprojekta par Baltijas valstu nolīguma par sadarbību dzelzceļa transporta jomā apstiprināšanu 1. lasījumā. Minētais nolīgums aizstāj vairākus novecojušus nolīgumus, kuri vairs neatbilst Eiropas Savienības normām, kā arī nosaka Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa līnijas projekta ieviešanu un attīstību.

Ņemot vērā to, ka šis nav pirmais gadījums, kad Latvija, pretēji Lietuvai un Igaunijai, kuras ļoti aktīvi iestājas par Rail Baltica projekta realizāciju, kļūst par ķēdes vājāko posmu Rail Baltica attīstībā, Nacionālā apvienība, kura šodien Saeimā vienīgā balsoja pret dzelzceļa nolīguma izskatīšanas atlikšanu, pauž bažas par apzinātu Rail Baltica projekta novilcināšanu, kas var būt izdevīgi tikai Krievijai un tās interešu lobētājiem.

ceturtdiena, 2012. gada 8. marts

» NA rosina Saeimas vēlēšanās drošības naudu aizstāt ar 1000 vēlētāju parakstiem

Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” šodien Saeimā iesniedza priekšlikumu grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā, kura mērķis ir Saeimas vēlēšanās aizstāt 1000 latu drošības naudu sarakstu iesniegšanai ar 1000 vēlētāju parakstiem.

Šobrīd, lai reģistrētu kandidātu sarakstu Saeimas vēlēšanām, saraksta iesniedzējiem ir jāiemaksā Centrālās vēlēšanu komisijas depozītā 1000 latu drošības nauda, kura tiek atmaksāta, ja attiecīgais saraksts tiek ievēlēts Saeimā. Priekšlikums paredz atcelt šādu drošības naudas iemaksu, tā vietā liekot kandidātu saraksta iesniedzējiem pievienot parakstu lapu ar ne mazāk kā 1000 vēlētāju (balsstiesīgu pilsoņu) parakstiem, kas apliecināti pie zvērināta notāra, pašvaldības institūcijā, kura veic notariālas darbības, vai ar drošu elektronisko parakstu.

ceturtdiena, 2011. gada 17. novembris

» Latvijas valstiskuma pamati jānosaka kā negrozāmi!

Nacionālā apvienība Visu Latvijai! – TB/LNNK šodien Saeimā prezentēja likumprojektu par grozījumiem Satversmes 77. pantā. Likumprojekts paredz noteikt Satversmes 1., 2., 3., un 4. pantu, kuri nosaka Latvijas valstiskuma pamatelementus, kā arī pašu 77. pantu, kā negrozāmus. Vienlaikus attiecībā uz Satversmes 6. pantu, kas nosaka vēlēšanu sistēmu, tiktu saglabāta līdzšinējā grozīšanas kārtība – grozījumu apstiprināšana tautas nobalsošanā. Tas ļautu turpināt diskusiju par iespējamu vēlēšanu sistēmas maiņu.

Piedāvātā Satversmes 77. panta redakcija:

„77. Satversmes pirmais, otrais, trešais, ceturtais un septiņdesmit septītais pants nav grozāmi.
Ja Saeima grozījusi Satversmes sesto pantu, tad šāds pārgrozījums, lai tas iegūtu likuma spēku, ir apstiprināms tautas nobalsošanā.”

otrdiena, 2011. gada 4. oktobris

» Portālā Draugiem.lv tiek veikta politiskā cenzūra ZRP interesēs

Vakar portāla Draugiem.lv administrācija bez iemesla un paskaidrojumiem dzēsa no portāla kustības „NĒ! Saskaņas centram valdībā” lapu, kura īsā laikā bija pulcējusi vairāk nekā 2000 cilvēku, kuri iestājas pret Saskaņas centra dalību valdībā. Uzskatām to par klaju pilsoniskās aktivitātes ierobežošanu, atsevišķiem portāla administratoriem cenzējot politiskās nostādnes, kas pretējas to personīgajām.

Jāsaka, ka šī rīcība nav pārsteigums – vēl jūnijā Draugiem.lv radošais direktors Guntars Meluškāns aktīvi iesaistījās topošās Zatlera Reformu partijas reklamēšanā, pretēji sociālo tīklu darbības principiem izmantojot savus administratīvos resursus viena konkrēta politiskā spēka popularizēšanai. Maijā no Draugiem.lv tika dzēsta lapa, kas popularizēja parakstīšanos par latviešu valodu skolās, bet martā Meluškāns no Draugiem.lv dzēsa lietotāju izplatīto LTV videosižetu, kurā bija redzama jauniete, kas sit un apspļauda sirmgalvi 16. martā pie Brīvības pieminekļa.

sestdiena, 2011. gada 1. oktobris

» Nepaklausīgais nacionālists Iesalnieks

Nacionālās apvienības politiķis Jānis Iesalnieks popularitāti ieguvis ar saviem bieži neviennozīmīgi vērtētajiem izteikumiem. Turklāt brīžiem šķiet, ka politiskie pretinieki to tikai gaida, lai Iesalnieks atkal pateiktu kādu neapdomīgu frāzi, un ieraksts sociālajā portālā Twitter, kurā viņš daļu Saskaņas centra vēlētāju nodēvējis par kolonistiem, varētu pat maksāt vislatviešiem vietu nākamajā valdībā. Tāpat skandālus izraisīja viņa agrāk teiktais par to, ka nesenās masu slepkavībās Norvēģijā vainojams multikulturālisms, un izteikums par inteliģento antisemītismu.

Dekolonizāciju nepiedāvā

Ar Iesalnieku tiekamies Saeimā, partijas frakcijas telpās. Viņš ir pieklājīgs, ieturēts un droši vien sevišķi neuzticas žurnālistiem, tostarp arī man. Sarunas laikā Iesalnieks bieži uzsāk garus monologus, kuros detalizēti skaidro savu viedokli un uzsver, ka nereti tiek pārprasts, jo patiesībā tik skarbi, kā iznācis, nemaz nav gribējis teikt.

«Nedomāju, ka mani izteikumi atstājuši kādu iespaidu uz mūsu būšanu valdībā. Tas būtu sīki un smieklīgi, ja viena partijas ierindas biedra tviterī izteikts viedoklis var uz šo procesu atstāt jelkādu iespaidu. Esmu jurists un vairāk domāju juridiskās kategorijās. Nav noslēpums, ka atbilstoši 1949.gada Ženēvas konvencijai šie cilvēki Latvijā ieradās nelikumīgi, kā okupācijas varas iepludināti civiliedzīvotāji. Te var saskatīt tipiskas kolonijas pazīmes, kad ir metropole, kas iepludina savās kolonijās civiliedzīvotājus, kas atbilstoši šai konvencijai ir nelikumīgi. Līdz ar to tas bija tāds tīri juridisks skatījums. Varbūt no politiskā viedokļa tieši šobrīd nav pareizi tā teikt, taču nekad neesmu bijis politkorekts salonu politiķis. Drīzāk esmu cilvēks no tautas, kas runā, kā domā,» saka Iesalnieks.

piektdiena, 2011. gada 30. septembris

» Ikviens ir mūsējais, kas atbalsta Latviju kā nacionālu, neatkarīgu valsti

"Latvijas Avīzē" viesojās VL-TB/LNNK Saeimas frakcijas konsultants Jānis Iesalnieks. Ar viņu sarunājās Voldemārs Krustiņš un Egils Līcītis. 


V. Krustiņš: – Esat kļuvis pazīstams kā saucamo "neapdomīgo" izteicienu autors, bet mūsu lasītāji jautā: kas īsti ir šis jauneklis Iesalnieks?

J. Iesalnieks: – Strādāju kā NA Saeimas frakcijas konsultants. Esmu beidzis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti. Līdz maģistra grādam nedaudz pietrūka – nepabeidzu maģistra darbu, tā rakstīšanu pārtraucu pēc otrā bērna piedzimšanas ģimenē, ekonomiskās krīzes dēļ radās nepieciešamība strādāt krietni vairāk.

– Beidzamoreiz, kad jūs izsludināja par radikāli, tūlīt pēc vēlēšanām uzdevāt publisku jautājumu: vai jāņem vērā, kā jūs teicāt, kolonistu balsis? Nupat "NRA" intervijā prof. Feldmanis runā, ka Ženēvas konvencija nosaka, ka okupētājvalsts nedrīkst ieplūdināt okupētajā teritorijā savus iedzīvotājus. Vēsturnieks norāda, ka nav īpaši jāšausminās, kad lieto terminus, kādus pieņēmusi ANO.

– Tā ir, un es to zinu, jo augstskolā specializējos konstitucionālajās tiesībās. Mans izteikums tā arī jāvērtē, ka šo iebraucēju izcelsme ir saistīta ar nelikumīgu kolonizāciju. Apzināti nelietoju terminu "okupanti", kas būtu lietojams attiecībā uz okupācijas varas militārpersonām, taču ieplūdinātie cilvēki juridiski visprecīzāk atbilst kolonistu definīcijai. Latvija padomju laikos būtībā pastāvēja kā Krievijas impērijas kolonija, un no metropoles tika sūtītas civilpersonas, lai kolonizētu šo zemi.