» Fotoreportāža: Brīvība aiz žoga un policistu ķēdēm

16. marta rītu Latvija sagaida ar varas elites nekaunības "augstāko pilotāžu" - tautas svētuma, Brīvības pieminekļa, iežogošanu.

» Nepilsoņu repatriācija kā abpusēji izdevīga sadarbība

Mana runa apvienības "Visu Latvijai!" rīkotajā jauniešu konferencē "Latvija ir mūsu!" 2005. gada 14. decembrī:

Labvakar, manas runas tēma ir „Nepilsoņu repatriācija kā abpusēji izdevīga sadarbība”, kas cieši saistīta ar mūsdienu Latvijā ik pa laikam aktualizēto dekolonizācijas ideju. Kā es to saprotu? Manuprāt, Latvijas valstij būtu jāpalīdz izbraukt no Latvijas visiem tiem cittautiešiem, kuri šeit jūtas apspiesti un nekad neatbalstītu Latviju kā latviešu pārvaldītu valsti, savukārt palikušie – Latvijai lojālie cittautieši – pamazām tiktu asimilēti latviešu sabiedrībā.

» Vai Latvijai ir "pienākums" uzņemt vēl vairāk imigrantu?

Pēdējā mēneša laikā, sakarā ar augusta sākumā Latvijā nelegāli ieceļojušajiem somāliešiem, kuri, iespējams, nemaz nav somālieši, bet gan etiopieši, arī Latvijā aktualizējies jautājums, kas Eiropas bagātajās valstīs ir aktuāls nu jau vairākas desmitgades, – imigrācija no ārpuseiropas nabadzīgajām valstīm, it sevišķi Āfrikas un Tuvajiem Austrumiem.

» Imigrācija kā terorismu veicinošs faktors

Jau vairākus gadus pasauli regulāri pāršalc ziņas par arvien jauniem nežēlīgiem un daudzu cilvēku upurus prasošiem terora aktiem, kurus paveikuši islāma ekstrēmisti. 2001. gada 11. septembrī Ņujorkā un Vašingtonā, 2002. gada 12. oktobrī Bali, 2004. gada 11. martā Madridē un nu arī 7. jūlijā Londonā. Visiem šiem un arī daudziem citiem mazākiem terora aktiem ir viena kopīga iezīme — tos pastrādājuši teroristi, kas jau ilgstoši dzīvojuši šajās zemēs un bieži viņiem pat bijusi šo attiecīgo valstu pilsonība.

» Dekolonizācija. Tikai kāda?

Mana runa apvienības "Visu Latvijai!" rīkotajā protesta akcijā pie Krievijas vēstniecības 2005. gada 17. jūnijā:

Pēdējos mēnešos daudz ticis runāts par okupāciju, pat valdošā elite, kas parasti no šī jautājuma apspriešanas izvairījās, to sākusi darīt, taču daudzi latvieši cenšas aizmirst, precīzāk – valdošā elite dara visu, lai viņi aizmirstu, pašu galveno – ka Latvijā vēl joprojām dzīvo simtiem tūkstoši Latvijai nelojālu un latviešiem naidīgu kolonistu, kas ir tiešas okupācijas sekas, smagākās no okupācijas sekām.

» Latvijai nevajadzētu steigties ar robežlīguma ar Krieviju noslēgšanu

Trešdien, 6. aprīlī, Jāņa Dombura vadītajā LTV-1 raidījumā “Kas notiek Latvijā?”, runājot par pašlaik aktuālajiem Latvijas ārpolitikas jautājumiem, cita starpā tika skarts arī jautājums par Latvijas-Krievijas robežlīguma plānoto noslēgšanu, kā arī no šī līguma izrietošo Abrenes statusa problēmu. Jautājums par Abrenes turpmāko piederību, manuprāt, ir galvenais, kas būtu jāaplūko plānotā Latvijas-Krievijas robežlīguma sakarā.

» Latviešu nacionālistu un krievu okupantu dziesmu un saukļu kari pie Brīvības pieminekļa

» Studenti dod zvērestu Latvijas valstij

Pagājušo sestdien, 18. decembrī, Cēsu Pils laukumā zvērestu Latvijas Republikai nodeva studenti, kas šogad pieteikušies divu gadu militārās apmācības kursam, no zvēresta brīža kļūstot par Latvijas armijas karavīriem. Kādreiz viņus sauca par Studentu bataljonu, tagad viņi ir NBS Instruktoru skolas Studentu mācību daļas sastāvā.

» Ukraiņu barikāžu laiks

Droši vien tikai retais nebūs dzirdējis par pēdējo dienu notikumiem Ukrainā, kur pēc prezidenta vēlēšanu otrās kārtas arvien pieaug īsti revolucionāra spriedze. "Atmosfēru var salīdzināt ar barikāžu laiku Rīgā," saka aizvakar no Ukrainas atgriezusies LTV žurnālisti Judīte Čunka. Un kā gan nē - prezidenta vēlēšanu iznākums noteiks to, vai Ukraina būs demokrātiska, neatkarīga un piederēs pie Eiropas vai gluži otrādi - kļūs par autoritāru Krievijas satelītvalsti.

» Eiropas Savienības federalizācijas tendences

Sākot ar 2004. gada 1. maiju Latvija kļuvusi par vienu no divdesmit piecām Eiropas Savienības dalībvalstīm, piepildot jau pirms vairāk kā desmit gadiem nosprausto Latvijas ārpolitikas mērķi Nr. 1 – dalība Eiropas Savienībā, tādējādi paverot pilnīgi jaunu lapaspusi Latvijas vēsturē. Faktiski ar to būtiski tiek mainīti Latvijas Republikas konstitucionālie pamati, jo dalība Eiropas Savienībā neapšaubāmi prasa arī daļas valstiskās suverenitātes deleģēšanu šim pārnacionālajam veidojumam.