» Karikatūra: Brēcošais ultimāta rezultāts

Kas tu par politiķi bez karikatūrām par tevi :D Šoreiz Ēriks Ošs par demogrāfijas tēmu:

Karikatūra acīmredzot tapusi, iedvesmojoties no šī mana tvīta.

Publicēta "Latvijas Avīzes" 2014.05.06. numurā (3.lpp)

» Krievijas "investoru" plūdi turpināsies

Šodien Saeimas Tautsaimniecības komisijā nolemts, ka jau tā nepietiekamie ierobežojumi uzturēšanās atļauju tirgošanai stāsies spēkā tikai 2015.gada 1.janvārī. Pa to laiku nedēļā ~150 pieteikumu. Uz katru "investoru" vidēji ap 2,5 atļaujas, tātad šogad jārēķina ~20'000 TUA imigrantu, pārsvarā no Krievijas.

Paldies Olšteinam un ZZS ! SC nav pat vērts pieminēt.

» Latvijas zeme var piederēt tikai valstij un Latvijas pilsoņiem!

Jautājums kolēģiem juristiem. Ko domājat par Satversmes 105.panta papildināšanu ar teikumu
"ZEME VAR PIEDERĒT TIKAI VALSTIJ UN LATVIJAS PILSOŅIEM"?

Skaidrs, ka tas ir pretrunā ar ES normām, tāpēc būtu spēkā tikai, ja tiktu pieņemts referenduma (augstākā suverēna gribas izpauduma) ceļā.

Jānorāda, ka ar "valsti un Latvijas pilsoņiem" saprotamas arī to 100% dibinātas kapitālsabiedrības un sabiedriskās organizācijas, kā arī atvasinātas personas (pašvaldības u.c.).

» No Latvijas varētu atstāt vien nosaukumu, un visi būtu laimīgi?

Pēc deputāta Klauža teiktā šodien Tautsaimniecības komisijā, sapratu, ka viņam vienalga, vai viņa pašvaldībā (Līvānos) dzīvo latvieši vai kādi citi, ka tik nodokļi nāk. Baidos, ka daudziem "saimniekiem" ir šādi uzskati. Sanāk, ka no Latvijas varētu atstāt vien nosaukumu, un visi būtu laimīgi.

Ir skaidrs, ka man tādu "Latviju" nevajag. Ja Latvija nav latviska, tad tās eksistencei zūd jēga. Labi dzīvot var 100 un 1 vietā uz pasaules.

» Kam traucē Latvijas neatkarībai veltīts lāpu gājiens?

Ik gadu 18. novembra vakarā cilvēkus Vecrīgā pārsteidz milzīga lāpu ugunsstraume, kas cauri Vecrīgai plūst līdz Brīvības piemineklim. Daudzi pēc tam steidz izzināt, kas tas par pasākumu, kurā arī pašiem būtu gribējies piedalīties, ja vien būtu zinājuši. Oficiāli izplatītajās 18. novembra svētku programmās šāda pasākuma nav. Tas ir Nacionālās apvienības rīkotais 18. novembra lāpu gājiens, kas šogad pulcēja rekordlielu dalībnieku skaitu – vairāk nekā 12 tūkstošus.

Lāpu gājiena tradīcija aizsākās 2003. gada 18. novembrī kā jauniešu apvienības “Visu Latvijai!” veltījums Latvijas valstij tās dibināšanas gadadienā. Katru gadu gājiens pulcē aizvien vairāk dalībnieku, pamazām kļūstot par emocionāli saviļņojošāko un vērienīgāko 18. novembra svētku tradīciju. Gājiena mērķis ir pateikties Latvijas valsts dibinātājiem un brīvības cīnītājiem, kuru ticība latviešu tautas nākotnei un nestie upuri deva iespēju latviešiem būt starp tām retajām pasaules tautām, kurām ir sava valsts. Par vienu no pasākuma tradīcijām ir kļuvis pulcēšanās vietā – pie Kārļa Ulmaņa pieminekļa – kopā skandināts sauklis “Mēs esam latvieši!”

» Saruna Latvijas Kristīgajā radio par uzturēšanās atļaujām

» TV duelis: Iesalnieks (NA) pret Dolgopolovu (SC) par uzturēšanās atļaujām

LNT 900" dueļdiskusija par uzturēšanās atļaujām 2013.gada 19.septembrī. Jānis Iesalnieks (NA) pret Sergeju Dolgopolovu (SC).

» Politologs I.Ījabs: Iesalnieks - neformāls viedokļu līderis Nacionālajā apvienībā

No politologa Ivara Ījaba intervijas 28.08.2013. laikrakstā Diena:

S.Točs: Pēdējā laikā zināmas vētras sabiedrībā mēdz izsaukt Jāņa Iesalnieka Twitter ieraksti, kas būdams tikai NA Saeimas frakcijas konsultants, izsakās par konceptuāliem politiskiem jautājumiem.

I.Ījabs: Domāju, ka Iesalnieks neoficiālā veidā pauž ļoti lielas Nacionālās apvienības daļas biedru viedokli tādā vai citādā jautājumā. Viņš ir viens no tiem, kam nav pēc vārdiem kabatā jālien, un viņa ietekme šajā partijā ir pietiekami nopietna. Turklāt tieši tāpēc, ka viņš ir tikai NA frakcijas konsultants vai kaut kas tamlīdzīgs, viņam ir brīvākas rokas. Viņš var atļauties būt ar vienu kāju oficiālajā politikā, ar otru būt neformālais viedokļu līderis.

» Latviešos jāatgriež pārliecība, ka mēs spējam pārvaldīt savu valsti

Latvijas Avīzē” viesojās Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas konsultants Jānis Iesalnieks. Viņa teiktais nereti sabiedrībā radījis skaļas atbalsis. Redakcijā ar jauno politiķi sarunājās 
Voldemārs Krustiņš un Egils Līcītis.

V. Krustiņš: – Jāni, kā pašam šķiet – kas pašlaik nacionālistiem ir galvenais uzdevums, paturot prātā, ka pēc gada būs Saeimas vēlēšanas?

J. Iesalnieks: – Svarīgākais ir atdot latviešiem pārliecību, ka mēs spējam pārvaldīt savu valsti, ka vara nav jāatdod krieviem, lai kaut kas mainītos uz labu. Pašvaldību vēlēšanas parādīja, ka latviešos ir diezgan liela vilšanās savos politiķos, īpaši centriskajos. Pārliecība atgriezīsies ar darbiem, piemēram, budžetā akcentējot to, kas svarīgs vidusmēra latvietim. Tiem, kas saņem pensiju vai algu no valsts, – skolotājiem, policistiem, kultūras darbiniekiem, pārējiem – , šī dienišķā maize pēc iespējas jāpalielina atbilstoši paveiktajam darbam un nostrādātajam mūžam. Tas ietver samērā lielu finansējuma apjomu, tomēr jārod iespēja palielināt pārticību godprātīgajiem darba darītājiem. Jāmeklē papildu nauda arī demogrāfiskiem risinājumiem.

– Dombrovskim varbūt nav naudas!

– Manuprāt, naudu, ko pārdalīt, varētu iegūt uz budžeta deficīta rēķina. Šobrīd budžeta mērķis ir saimniekot ar 0,9% deficītu. Tas ir daudz zemāk nekā Māstrihtas kritērijos atļautie 3%. Liela daļa Eiropas valstu pat pārkāpj šo slieksni, lai stimulētu ekonomiku. Mūsu cilvēki saņem neadekvāti zemas algas, daudz kas cits nav sakārtots, un, ja šai brīdī pārāk spiežam taupīt, tad josta tiešām šķiet par ciešu savilkta.

» Baltijas nacionālisti paraksta sadarbības līgumu, vēršoties pret globālajiem apdraudējumiem

Baltijas ceļa gadadienā – 23. augustā – Bauskā sadarbības līgumu parakstījušas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas nacionālistu partijas – nacionālā apvienība „Visu Latvijai!”, Lietuvas Nacionālā apvienība (Tautininkų sąjunga) un Igaunijas Konservatīvā tautas partija (Eesti Konservatiivne Rahvaerakond). Līgumā formulētas Baltijas tautu kopīgās vērtības, izaicinājumi un iespējamie apdraudējumi, kā arī uzsvērta nacionālistu atbildība tautas interešu aizstāvībā.

Kā galvenie apdraudējumi Igaunijas, Latvijas un Lietuvas attīstībai kā nacionālām valstīm līgumā norādīta Eiropas Savienības federalizēšanās, imigrācija, kosmopolītisms, ārzemju finanšu ietekme, Krievijas impēriskās ambīcijas un smagā demogrāfiskā situācija. Dokumentā tiek aicināts nostiprināt Baltijas valstu bruņotos spēkus un pievērst uzmanību valstiskajai audzināšanai, lai atjaunotu tautas lepnumu, garīgo vienotību un ticību saviem spēkiem.