» Latviešu valoda, ģimenes, aizsardzība un vietējais kapitāls – Nacionālās apvienības prioritātes 12. Saeimā

Uzsākot diskusiju par Nacionālās apvienības (NA) prioritātēm 12. Saeimā, piedāvāju četras, manuprāt, būtiskākās – latviešu valoda visās skolās, latviešu skaita palielināšana, valsts aizsardzības spēju nostiprināšana, vietējo uzņēmēju un zemnieku aizsardzība.

Latviešu valoda visās skolās

Janvārī NA izdevās panākt, ka Laimdotas Straujumas valdība koalīcijas līgumā apņemas „sagatavot tiesisko regulējumu un izvērtēt ekonomisko un sociālo pamatojumu, lai ar 2018. gada 1. septembri Ministru kabineta noteiktajā kārtībā valsts un pašvaldību mazākumtautību izglītības iestādēs visas izglītības programmas sāk apgūt valsts valodā, izņemot svešvalodas un tās, kuras nepieciešamas mazākumtautības valodas un attiecīgās etniskās kultūras apguvei.”

Vienotības vadītā Izglītības un zinātnes ministrija gan ir maz darījusi, lai šo apņemšanos pildītu, tāpēc tieši no vēlētāju izvēles 12. Saeimas vēlēšanās un pēc tām izveidotās valdības būs atkarīgs tas, vai 2018. gada 1. septembrī tiešām visās Latvijas skolās būsim pārgājuši uz mācībām latviešu valodā. Diemžēl NA šobrīd ir un paliek vienīgā partija, kas stingri iestājas par šo soli. Citām „latviešu partijām” tas ir vien negribīgs priekšvēlēšanu solījums, bet NA darīs visu, lai piespiestu šo solījumu turēt. Vislabāk tas mums izdotos, ja pēc vēlēšanām NA vadītu Izglītības un zinātnes ministriju.

Latviešu skaita palielināšana

Viens no NA stratēģiskajiem ilgtermiņa mērķiem ir latviešu skaita dubultošana Latvijā. 11. Saeimā NA jau ir izdevies panākt būtiskus soļus demogrāfiskās situācijas uzlabošanai. Brīžiem ar visai ultimatīviem soļiem, bet ir izdevies trīskāršot (!) minimālās „māmiņalgas” apmēru, dubultot atvieglojumu strādājošajiem par katru bērnu, nodrošināt valsts mērķa maksājumu tiem vecākiem, kuru bērniem pašvaldība nevar nodrošināt bērnudārzu, uzsākt valsts apmaksātu neauglības ārstēšanas programmu u.c. 1. septembrī valsts apmaksās brīvpusdienas jau arī 3. klašu bērniem, bet no 1. oktobra vecāki varēs izvēlēties – saņemt pilnu „māmiņalgu” līdz bērna 1 gada vecumam vai nedaudz mazāku „māmiņalgu” līdz bērna 1,5 gadu vecumam.

Tas viss jau ir devis pirmos rezultātus – 2014. gada pirmajos mēnešos, salīdzinot ar 2013. gada attiecīgo periodu, ir piedzimuši par pus tūkstoti vairāk bērnu. Tas nozīmē tūkstoti laimīgu vecāku vairāk šogad un desmitiem nelikvidētas skolas pēc gadiem. 12. Saeimā NA turpinās aktīvi cīnīties par ģimeņu sociālā stāvokļa uzlabošanu. Latviešiem kopumā ir labāki dzimstības rādītāji nekā citu tautību Latvijas iedzīvotājiem, taču arī latviešu skaits zemās dzimstības dēļ katru gadu samazinās par vairākiem tūkstošiem. Darīsim visu, lai 12. Saeimas laikā latvieši jau dzimtu vairāk nekā mirtu un mūsu skaits sāktu pieaugt.

Valsts aizsardzības spēju nostiprināšana

Krievijas iebrukums Ukrainā ir atmodinājis arī Latvijas sabiedrības izpratni par valsts aizsardzības nozīmi. 12. Saeimas laikā aizsardzībai atvēlētajam finansējumam ir jāsasniedz 2% no iekšzemes kopprodukta. Armija jāapgādā ar modernākajiem mobiliem prettanku un pretgaisa ieročiem.

Ikvienā Latvijas pagastā un pilsētā ir jābūt lielākai vai mazākai Zemessardzes vienībai, kas, īpaši laukos, tiek reāli iesaistīta sabiedriskās kārtības nodrošināšanā (attiecīgi paplašinot likumā noteiktās zemessargu pilnvaras) un tiek apmācīta un apgādāta ar mērķi, lai draudu gadījumā varētu rīkoties patstāvīgi. Zemessargiem jāatjauno tiesības individuālo ekipējumu un ieročus glabāt mājās. Īpašs uzsvars jāliek uz Zemessardzes attīstību Krievijas pierobežā un pašvaldībās, kur 2012. gada referendumā liela pilsoņu daļa nobalsoja par krievu kā valsts valodu. Ikvienā Latvijas skolā ir jābūt reālām iespējām iesaistīties Jaunsardzē.

Vietējo uzņēmēju un zemnieku aizsardzība

Daudzi, iespējams, nezina, ka patiesībā aiz mīta par maksātnespējas administratoru „ietekmi” Nacionālajā apvienībā stāv Ārvalstu investoru padome, kas apvieno Latvijā strādājošās skandināvu bankas un citus lielākos ārvalstu uzņēmumus, kas darbojas Latvijā. Jau daudzus gadus viņi ved klusu „karu” pret vietējiem uzņēmējiem, lai pilnībā pārņemtu Latvijas ekonomiku. Viens no šķēršļiem, kas stāv viņu ceļā, ir NA, tāpēc ar savu ietekmi Vienotībā un apmaksātu informāciju masu informācijas līdzekļos viņi izmanto katru iespēju, lai klupinātu un nomelnotu NA. Paralēli tam NA ir kā dadzis acīs arī uzņēmējiem, kas saistīti ar uzturēšanās atļauju tirgu un Latvijas mežu un lauku uzpirkšanu ārzemnieku uzdevumā.

Neskatoties uz milzīgo spiedienu, ko izdara visas šīs grupas, NA arī 12. Saeimā turpinās cīņu, aizsargājot vietējos uzņēmumus un traucējot ārzemniekiem izpirkt Latvijas mežus un laukus, lai tie paliktu mūsu pašu cilvēku īpašumā.