Partijas "Visu Latvijai!" programmā jau kopš dibināšanas ir iekļauta ideja par progresīvo iedzīvotāju ienākumu nodokli (turpmāk - Progresīvais IIN), kas mūsuprāt ir taisnīgākā sistēma IIN iekasēšanā, jo caur nodokļu pārdali nodrošina finansiālo solidaritāti dažādu iedzīvotāju slāņu starpā. Tādējādi "Visu Latvijai!" var tikai apsveikt valdības lēmumu beidzot ieviest Progresīvo IIN, kā to jau ir izdarījušas vairums Eiropas valstu.
Taču bažas rada apstāklis, ka vēl arvien netiek atklāti valdības plānotie Progresīvā IIN sliekšņi, kaut gan šīs nodokļu izmaiņas varētu stāties spēkā visdrīzākajā laikā. Rodas jautājums, vai valdība būs noteikusi taisnīgus un krīzes apstākļiem samērīgus Progresīvā IIN sliekšņus?
Domāju, ka Progresīvā IIN sliekšņi varētu būt, piemēram, šādi:
- bruto algas apmēram līdz 2 minimālajām mēnešalgām (turpmāk - MMA) (pēc šobrīdējās MMA likmes tas būtu algas apmēram līdz 360 Ls) IIN varētu tikt noteikts 15% apmērā (tātad pašiem mazturīgākajiem iedzīvotājiem IIN tiktu ievērojami samazināts, salīdzinot ar šobrīdējiem 23%);
- algas apmēram no 2 līdz 4 MMA (360 līdz 720 Ls) - 20%;
- algas apmēram no 4 līdz 8 MMA (720 līdz 1440 Ls) - 25%;
- algas apmēram no 8 līdz 16 MMA (1440 līdz 2880 Ls) - 30%;
- algas apmēram virs 16 MMA (virs 2880 Ls) - 35%.
Par sliekšņiem un tiem piemērojamām IIN likmēm protams var strīdēties, tomēr pamatprincipam jābūt tieši šādam - nelielām algām IIN samazināms, salīdzinot ar šobrīdējo likmi, vidēji lielām algām - jāsaglabājas aptuveni tagadējās IIN likmes līmenī, bet lielām algām IIN pakāpeniski jākļūst arvien lielākam (līdz kādas samērīgas procentlikmes sasniegšanai, kas manā piedāvājumā būtu 35%).
Saistībā ar Progresīvā IIN ieviešanu izskan runas, ka tas varētu veicināt t.s. "aplokšņu algas". Manuprāt, ja tiktu pielietota sistēma, kas līdzīga iepriekš izklāstītajai, bažām nebūtu pamata, jo nav noslēpums, ka "aplokšņu algas" pamatā skar mazāk atalgotos darbiniekus. Manis piedāvātās IIN likmes šādām algām būtu ievērojami zemākas nekā šobrīdējie 23%, līdz ar to "aplokšņu algu" problēmu nevis veicinātu, bet gan tieši otrādi - mazinātu, jo motivācija krāpties pie mazākas IIN likmes būtu mazāka.
Nobeigumā jāizsaka kategorisks protests valdības plānotajam minimālās mēnešalgas samazinājumam no 180 līdz 140 Ls un neapliekamā minimuma samazinājumam no 90 līdz 45 Ls, jo tad viss krīzes smagums tiktu uzkrauts uz vismazāk turīgo iedzīvotāju pleciem. Lai paši ministri mēģina izdzīvot ar 140 Ls mēnesī (pirms nodokļu nomaksas) un tad nāk klajā ar tik idiotiskiem priekšlikumiem.
Jānis Iesalnieks
Jurists, "Visu Latvijai!" valdes loceklis
Papildināts: Lai nerastos lieki jautājumi, jāpaskaidro, ka pēc augstāk aprakstītās sistēmas lielāka IIN procentlikme tiek piemērota tikai algas daļai, kas pārsniedz iepriekšējo slieksni. Piemēram, ja bruto alga ir 800 Ls, tad pēc aprakstītās sistēmas par pirmajiem 360 Ls tiek novilkts 15% IIN, par nākamajiem 360 Ls - 20% IIN, bet par atlikušajiem 80 Ls - 25% IIN.
Taču bažas rada apstāklis, ka vēl arvien netiek atklāti valdības plānotie Progresīvā IIN sliekšņi, kaut gan šīs nodokļu izmaiņas varētu stāties spēkā visdrīzākajā laikā. Rodas jautājums, vai valdība būs noteikusi taisnīgus un krīzes apstākļiem samērīgus Progresīvā IIN sliekšņus?
Domāju, ka Progresīvā IIN sliekšņi varētu būt, piemēram, šādi:
- bruto algas apmēram līdz 2 minimālajām mēnešalgām (turpmāk - MMA) (pēc šobrīdējās MMA likmes tas būtu algas apmēram līdz 360 Ls) IIN varētu tikt noteikts 15% apmērā (tātad pašiem mazturīgākajiem iedzīvotājiem IIN tiktu ievērojami samazināts, salīdzinot ar šobrīdējiem 23%);
- algas apmēram no 2 līdz 4 MMA (360 līdz 720 Ls) - 20%;
- algas apmēram no 4 līdz 8 MMA (720 līdz 1440 Ls) - 25%;
- algas apmēram no 8 līdz 16 MMA (1440 līdz 2880 Ls) - 30%;
- algas apmēram virs 16 MMA (virs 2880 Ls) - 35%.
Par sliekšņiem un tiem piemērojamām IIN likmēm protams var strīdēties, tomēr pamatprincipam jābūt tieši šādam - nelielām algām IIN samazināms, salīdzinot ar šobrīdējo likmi, vidēji lielām algām - jāsaglabājas aptuveni tagadējās IIN likmes līmenī, bet lielām algām IIN pakāpeniski jākļūst arvien lielākam (līdz kādas samērīgas procentlikmes sasniegšanai, kas manā piedāvājumā būtu 35%).
Saistībā ar Progresīvā IIN ieviešanu izskan runas, ka tas varētu veicināt t.s. "aplokšņu algas". Manuprāt, ja tiktu pielietota sistēma, kas līdzīga iepriekš izklāstītajai, bažām nebūtu pamata, jo nav noslēpums, ka "aplokšņu algas" pamatā skar mazāk atalgotos darbiniekus. Manis piedāvātās IIN likmes šādām algām būtu ievērojami zemākas nekā šobrīdējie 23%, līdz ar to "aplokšņu algu" problēmu nevis veicinātu, bet gan tieši otrādi - mazinātu, jo motivācija krāpties pie mazākas IIN likmes būtu mazāka.
Nobeigumā jāizsaka kategorisks protests valdības plānotajam minimālās mēnešalgas samazinājumam no 180 līdz 140 Ls un neapliekamā minimuma samazinājumam no 90 līdz 45 Ls, jo tad viss krīzes smagums tiktu uzkrauts uz vismazāk turīgo iedzīvotāju pleciem. Lai paši ministri mēģina izdzīvot ar 140 Ls mēnesī (pirms nodokļu nomaksas) un tad nāk klajā ar tik idiotiskiem priekšlikumiem.
Jānis Iesalnieks
Jurists, "Visu Latvijai!" valdes loceklis
Papildināts: Lai nerastos lieki jautājumi, jāpaskaidro, ka pēc augstāk aprakstītās sistēmas lielāka IIN procentlikme tiek piemērota tikai algas daļai, kas pārsniedz iepriekšējo slieksni. Piemēram, ja bruto alga ir 800 Ls, tad pēc aprakstītās sistēmas par pirmajiem 360 Ls tiek novilkts 15% IIN, par nākamajiem 360 Ls - 20% IIN, bet par atlikušajiem 80 Ls - 25% IIN.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru