Pēdējo nedēļu satraucošākie notikumi norisinās Gruzijā. Šobrīd, kad mēs te stāvam, Gruzijā Krievijas armija posta, slepkavo un laupa, tāpat kā to darīja Latvijā 2. Pasaules kara laikā. Nekas nav mainījies. Daudziem grūti noticēt, ka 21. gadsimta Eiropā kas tāds ir iespējams, taču Krievijas izpildījumā tas nekādu pārsteigumu neizraisa – krievu imperiālisms vienmēr ir bijis barbarisks un zvērisks. Tāds tas ir arī šodien. Mēs, latvieši, to esam izbaudījuši ne vienu reizi vien, un vienīgais, kas dod zināmu garantu, ka Latvijā tuvākajos gados nekas tāds nebūtu iespējams, ir Latvijas atrašanās NATO militārajā aliansē. Gruzīniem šādas aizsardzības diemžēl nav.
Skaidrs, ka par Krievijas „civilizētību” mums nekad nav bijušas un arī šobrīd nav nekādas ilūzijas. Humānisma attīstība Krievijā ir apstājusies kaut kur viduslaikos. Kas mani pārsteidz, ir tie latvieši, kas vēl šodien tic Krievijas melīgajai propagandai attiecībā uz Gruzijas „agresiju”. Vai tiešām ilgie okupācijas gadi un tajos lietotie meli nav bijuši pietiekami, lai skaidri apzinātos – Krievijas politiķu un to kontrolēto masu mediju arsenālā ciniski meli vienmēr būs viens no svarīgākajiem propagandas balstiem. Cik, es atvainojos, stulbam ir jābūt cilvēkam, lai noticētu kaut vienam krievu propagandas vārdam? Cik reizes pēdējo dienu laikā Krievijas prezidents nav apgalvojis, ka Krievijas armija no Gruzijas tiek izvesta, kaut arī tā turpina postīt un laupīt tāpat, kā līdz tam? Ja ciniski var melot pat prezidents, tad ko gaidīt no zemākiem „aparatčikiem”?
